AS TRASTA KOMERCBANKA FINANŠU PĀRSKATI UN KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI, KAS SAGATAVOTI SASKAŅĀ AR ES PIEŅEMTAJIEM STARPTAUTISKAJIEM FINANŠU PĀRSKATU

AS “TRASTA KOMERCBANKA” FINANŠU PĀRSKATI UN KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI, KAS SAGATAVOTI SASKAŅĀ AR ES PIEŅEMTAJIEM STARPTAUTISKAJIEM FINANŠU PĀRSKATU SAGATAVOŠANAS STANDARTIEM PAR GADU, KAS NOSLĒDZĀS 2013. GADA 31. DECEMBRĪ UN REVIDENTU ZIŅOJUMS

SATURS

lpp. Bankas (grupas mātes sabiedrības) vadības ziņojums

3

Paziņojums par Bankas (grupas mātes sabiedrības) vadības atbildību

5

Bankas (grupas mātes sabiedrības) padomes un valdes sastāvs

6

Revidentu ziņojums

7

Bankas un Grupas konsolidētie finanšu pārskati: Bankas visaptverošo ienākumu pārskats un Konsolidētais visaptverošo ienākumu pārskats

9

Bankas pārskats par finanšu stāvokli un Konsolidētais pārskats par finanšu stāvokli

11

Bankas kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats un Konsolidētais kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats

13

Bankas naudas plūsmas pārskats un Konsolidētais naudas plūsmas pārskats

15

Bankas finanšu pārskatu un Konsolidēto finanšu pārskatu pielikumi

17

AS “TRASTA KOMERCBANKA” Vienotais reģ. Nr. 40003029667 Miesnieku iela 9, Rīga, Latvija, LV-1050

2

BANKAS (GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBAS) VADĪBAS ZIŅOJUMS 2013. gadā Latvijas IKP izaugsme sasniedza 4.1%, ko galvenokārt nodrošināja tādas nozares kā tirdzniecība, būvniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu. Kaut arī šis rādītājs ir par 1.1-1.2% mazāks nekā divos iepriekšējos gados, tomēr tas joprojām ir viens no augstākajiem Eiropā. Bezdarba līmenis Latvijā 2013. gadā samazinājās no 10.5% līdz 9.5%, kā arī valstī netika reģistrēta turpmāka inflācija. Savukārt Eiropas Savienībā un eirozonā, par kuras dalībnieci Latvija kļuva 2014. gada 1. janvārī, 2013. gada 2. pusgadā beidzās recesija, un šis fakts sekmēs Latvijas ekonomikas izaugsmes saglabāšanos arī nākamgad. 2014. gadā potenciālais IKP pieaugums Latvijā tiek prognozēts ap 3%. Latvijas kopbudžeta deficīts 2013. gadā veidoja ap 1.5% no IKP, un, saskaņā ar sākotnējām aplēsēm, valsts parādu pērn izdevās samazināt procentuālajā izteiksmē – tas saruka zem 40% no IKP (nodokļu ieņēmumi 2013. gadā par 2.3% pārsniedza plānotos). Arī tekošā konta deficīts nebija liels – aptuveni 1% no IKP. 2014. gada janvārī Latvijai izdevās piesaistīt pasaules finanšu tirgos 1 mljrd. euro, pateicoties 7-gadīgo valsts eiroobligāciju emisijai, kas jau martā ļāva samazināt parādu Eirokomisijai par attiecīgo summu. Tādējādi valsts finanses pašreiz var nosaukt par sabalansētām. Ņemot vērā iepriekš minēto, gan sasniegtos Latvijas ekonomikas izaugsmes rādītājus, gan paredzamo pievienošanos eirozonai, starptautiskās reitingu aģentūras Moody’s Investors Service, Standard & Poor’s un Fitch Ratings pērn paaugstināja valsts kredītreitingus. Latvijas finanšu sektora darbību 2013. gadā kopumā raksturo peļņa (173 milj. LVL), augsta likviditāte (64%) un kapitāla pietiekamība (19%). Jāatzīmē, ka par tendenci kļuvusi arī kavēto kredītu īpatsvara samazināšanās finanšu sektora uzņēmumu kredītportfeļos. Banka 2013. gadu aizvadīja pilnveidojot klientu apkalpošanas servisu un elektronisko pakalpojumu funkcionalitāti, uzlabojot bankas aktīvu kvalitāti un aktīvi gatavojoties eiro ieviešanai 2014. gada 1. janvārī. Bankai izdevies sasniegt labus rezultātus, par ko liecina pārskata periodā gūtie panākumi. 2013. gadu Banka noslēdza ar peļņu 1.30 milj. latu (1.85 milj. euro) apmērā, līdz ar ko ir pieaudzis Bankas pašu kapitāls. Turklāt, Banka pērn palielināja savu subordinēto kapitālu līdz 10.96 milj. latu (15.59 milj. euro), kā arī audzēja klientu bāzi par 14% (klientu-privātpersonu skaitu – par 7%). 2013. gadā Banka palielināja savus ieņēmumus visos galvenajos sektoros – procentu un komisiju ieņēmumus, kā arī ienākumus no vērtspapīru un valūtas darījumiem, savukārt procentu izdevumus, tieši otrādi, izdevies samazināt. 2013. gada beigās Bankas kapitāla pietiekamības un likviditātes rādītāji bija attiecīgi 17,54% un 71.95% līmenī, pārsniedzot gan noteiktos normatīvus, gan plānotos budžeta rādītājus. 2013. gada peļņu plānots nesadalīt, iekļaujot to pilnā apjomā Bankas kapitāla pietiekamības aprēķinā. Bankas kapitāla un rezervju apjoms 2013. gada 31. decembrī sastādīja 38.34 milj. latu (54.55 milj. euro). 2013. gada 31. decembrī Bankas aktīvu apjoms sasniedza 291.74 milj. latu (415.11 milj. euro), kas ir par 10.22 miljoniem latu (14.54 milj. euro) mazāk nekā 2012. gada noslēguma radītājs. Pārskata perioda beigās piesaistīto noguldījumu apjoms sasniedza 235.78 milj. latu (335.48 milj. euro), bet Bankas kredītportfelis sastādīja 79.72 milj. latu (113.43 milj. euro). Bankas konsolidācijas grupu veido meitas uzņēmumi „TKB Nekustamie īpašumi”, „TKB Līzings” un tā meitas uzņēmumi „TKB Leasing Tajikistan”, ”TKB LU” un „Project 1”, „Heckbert C7 Holdings” un tā meitas uzņēmums „Ferrous Kereskedelmi KFT”. Grupas aktīvu apjoms uz pārskata perioda beigām sastāda 292.85milj. latu (416.69 milj. euro), kas ir par 11.30 milj. latu (16.08 milj. euro) mazāk nekā 2012. gada noslēguma apjoms. 2013. gada 4. ceturksni Grupa noslēdza ar peļņu 1.08 milj. latu (1.54 milj. euro) apmērā. Domājot par papildu iespējām Bankas klientiem jaunu eksporta tirgu apgūšanā, Banka 2013. gadā kļuva par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru, kas dod iespēju vienkopus uzklausīt uzņēmēju viedokļus, iepazīties ar eksportējošu uzņēmumu problēmām un vajadzībām, kā arī dalīties uzkrātajā pieredzē drošu un efektīvu tirdzniecības finansēšanas operāciju veikšanā, ko banka jau desmit gadus sniedz saviem klientiem kā vienīgais starptautiskās faktoringa organizācijas Factors Chain International (FCI) pārstāvis Latvijā. Rūpējoties par Bankas klientiem, kuri vēlas uzkrāt un diversificēt savu kapitālu, Banka 2013. gada jūnijā uzsāka piedāvāt jaunu pakalpojumu – Investīciju zelts, nodrošinot astoņu dažādu nominālu visaugstākās raudzes (999.9 proves jeb 24 karātu) investīciju zelta stieņu iegādi un uzglabāšanu Bankas seifu glabātuvē. Bankas maksājumu karšu klāstu 2013. gadā papildināja jauna, elitāra MasterCard kredītkarte World Elite™ MasterCard®. Šo elitāro karti ar īpaši plašu ekskluzīvu privilēģiju spektru Banka nodrošina saviem uzticamākajiem klientiem kā apliecinājumu ilglaicīgai un auglīgai sadarbībai. Aizvadītajā gadā Banka turpināja uzturēt augstus standartus klientu apkalpošanā un maksājumu kvalitātē. Bankas starptautisko maksājumu teicamo kvalitāti kārtējo reizi apstiprināja Bankas sadarbības partneri – lielākās Vācijas bankas Deutsche Bank un Commerzbank, jau astoto reizi pēc kārtas piešķirot Bankai ikgadējās balvas STP Award 2012 un STP Excellence Award 2012. Tādejādi Banka vēlreiz saņēmusi apliecinājumu savas komandas profesionalitātei un nevainojamam klientu apkalpošanas servisam aizvadītajā darba posmā. AS “TRASTA KOMERCBANKA” Vienotais reģ. Nr. 40003029667 Miesnieku iela 9, Rīga, Latvija, LV-1050

3

BANKAS (GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBAS) VADĪBAS ZIŅOJUMS (turpinājums) Starptautiskā reitingu aģentūra Moody`s Investors Service 2013. gada oktobrī pārskatīja Bankas piešķirtos reitingus un saglabāja tos iepriekšējā līmenī. Tādējādi Bankas reitings ilgtermiņa depozītiem ārvalstu un vietējā valūtā palika nemainīgs - B3. Aģentūra saglabāja iepriekšējā līmenī Bankas finansiālā stipruma reitingu, reitingu īstermiņa saistībām ārvalstu un vietējā valūtā, ka arī reitingu prognozes. 2013. gadā Banka turpināja attīstīt tehnoloģijas, kuras nodrošina Bankas klientiem pieeju viņu kontiem no jebkuras vietas pasaulē ar visaugstāko drošības pakāpi. Klientu ērtībai internetbankā Trast.Net tika ieviesta ātrā e-paraksta funkcija zema riska darījumu apstiprināšanai, ģenerējot elektronisko parakstu kodu kartēs. Jau kopš 1997. gada, kad Banka pirmā Latvijā ieviesa internetbanku, visi Bankas klientu konti ir aizsargāti ar daudzpakāpju drošības sistēmu, tai skaitā visdrošākās elektroniskās kodu kartes – Digipass - ģenerētiem unikāliem pieejas kodiem kontu informācijas pārlūkošanai un drošu elektronisko parakstu veidošanai. Arī turpmāk tehnoloģiju attīstība un augstāko drošības standartu ievērošana Bankas pakalpojumu sniegšanā saglabāsies kā viena no Bankas servisa prioritātēm. Lai uzlabotu klientu ērtības elektroniskās tirdzniecības platformas TKB TRADER lietošanā, Banka 2013. gadā izveidoja platformas mobilās aplikācijas planšetdatoru un mobilo tālruņu lietotājiem, kas dod iespēju ērti, ātri un vienkārši strādāt pasaules finanšu tirgos, izmantojot mobilās ierīces, kas darbojas iOS un Android operētājsistēmās. Mobilo aplikāciju lietotājiem pieejamas tādas tirdzniecības platformas pamatiespējas kā investīciju portfeļa kontrole reālā laika režīmā, darījumu noslēgšana, tehniskās analīzes funkcijas un citas. Lai apspriestu tendences un attīstības virzienus dinamiski augošajos Āzijas tirgos, Bankas pārstāvji un Bankas Honkongas pārstāvniecības vadība piedalījās sestajā Āzijas Finanšu Forumā (Asian Financial Forum) Honkongā, kur Banka ir vienīgā Baltijas banka, kas atvērusi savu pārstāvniecību. Gada nogalē Banka tika uzaicināta pievienoties Baltijas – Honkongas tirdzniecības asociācijai, kurā sadarbojas Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Honkongas un kontinentālās Ķīnas kompānijas. Gatavojoties eiro ieviešanai Latvijā 2014. gada 1. janvārī, Banka 2013. gadā veica apjomīgu pasākumu kopumu, lai nodrošinātu saviem klientiem maksimāli ērtu, lētu un vienkāršu pāreju uz eiro, minimizējot pakalpojumu darbības pārtraukumus un veicinot bezskaidras naudas un attālināto bankas pakalpojumu izmantošanu. Banka nodrošināja saviem klientiem visu nepieciešamo informāciju par pārejas perioda gaitu, savlaicīgi uzsāka cenu paralēlo atspoguļošanu, veica skaidras naudas eiro priekšpiegādes, kā arī pievienojās Latvijas uzņēmēju brīvprātīgajai iniciatīvai „Godīgs eiro ieviesējs”, tādejādi apliecinot Bankas apņemšanos par godprātīgu pāreju uz eiro. Atvadoties no Latvijas nacionālās valūtas – lata – 2013. gada nogalē, Banka izdeva īpašu galda kalendāru ar ierobežotas tirāžas latu monētām, kas veltītas Latvijas novadiem, pilsētām, nozīmīgiem notikumiem un personībām, un ļauj tuvāk iepazīt Latvijas naudu un tās vēsturi. 2014. gadā Banka atzīmēs savu 25 gadu jubileju, kas ir apliecinājums Bankas pieredzei, stabilitātei un veiksmīgai darbībai Latvijas un ārvalstu finanšu tirgos. Nākamajā darba posmā Banka turpinās attīstību saskaņā ar savu darbības stratēģiju, ko Bankas valde ir apstiprinājusi 2013. gada 4. ceturksnī. Banka turpinās aktīvi attīstīt savu servisu, liekot uzsvaru uz pakalpojumu klāsta pilnveidošanu un paplašināšanu, apkalpošanas kvalitāti un klientu vajadzību dziļāku izpēti. 2014. gadā Banka plāno īpašu uzmanību veltīt informācijas sistēmu un tehnoloģiju uzlabošanai, pastiprinātu uzmanību pievēršot internetbankas Trast.Net un TKB web lapas attīstībai. Paralēli tiek plānotas iekšējas izmaiņas biznesa risku mazināšanai, procesu sakārtošanai un personāla kvalifikācijas uzlabošanai. Bankas vadība pateicas visiem Bankas klientiem, akcionāriem un darbiniekiem par izrādīto uzticību, atbalstu un sekmīgo veikumu. Šis pārskats ir brīvi pieejams Bankas interneta mājas lapā www.tkb.eu.

Šo finanšu pārskatu 2014. gada 25. martā ir apstiprinājusi Bankas valde un 2014. gada 28. martā Bankas padome. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas prasībām Bankas finanšu pārskatu jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē. Bankas vadības vārdā:

____________________ Igors Buimisters Padomes priekšsēdētājs

____________________ Gundars Grieze Valdes priekšsēdētājs

Rīga, 2014. gada 28. martā AS “TRASTA KOMERCBANKA” Vienotais reģ. Nr. 40003029667 Miesnieku iela 9, Rīga, Latvija, LV-1050

4

PAZIŅOJUMS PAR BANKAS (GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBAS) VADĪBAS ATBILDĪBU

Bankas (grupas mātes sabiedrības) vadība ir atbildīga par konsolidēto finanšu pārskatu un atsevišķo finanšu pārskatu, kas skaidri un patiesi atspoguļo Grupas un Bankas finanšu stāvokli uz pārskata perioda beigām, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmu par šo periodu, sagatavošanu saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, kas ir pieņemti Eiropas Savienībā. Vadība apstiprina, ka konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati no 9. līdz 89. lapai par periodu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim ir sagatavoti, pamatojoties uz atbilstošām grāmatvedības metodēm, kuru pielietojums ir bijis konsekvents, un vadības lēmumi un pieņēmumi attiecībā uz šo pārskatu sagatavošanu ir bijuši piesardzīgi un saprātīgi. Vadība apstiprina, ka, sagatavojot pārskatus, tika ievēroti attiecīgie Starptautiskie finanšu pārskatu standarti, un šie finanšu pārskati tika sagatavoti, balstoties uz darbības turpināšanas principu. Vadības ziņojums, kas sniegts no 3. līdz 4. lapai, ietver skaidru pārskatu par Grupas un Bankas darbības attīstību un darbības rezultātiem, kā arī darbības galvenajiem riskiem un neskaidriem apstākļiem. Vadība ir atbildīga par atbilstošas grāmatvedības uzskaites kārtošanu, par Grupas un Bankas līdzekļu saglabāšanu, citu krāpšanas un negodīgu rīcību novēršanu, kā arī par Grupas un Bankas darbības atbilstību Latvijas Republikas Kredītiestāžu likumam, Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem aktiem un citu Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

Bankas vadības vārdā:



Rīga, 2014. gada 28. martā


5

BANKAS (GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBAS) PADOMES UN VALDES SASTĀVS Padomes sastāvs Vārds, uzvārds

Amats

Ievēlēšanas datums

Igors Buimisters Alfrēds Čepānis Igors Sņisarevskis

Padomes priekšsēdētājs Padomes priekšsēdētāja vietnieks Padomes loceklis

24.03.2006., kārtējo reizi 11.10.2013. 30.03.1999., kārtējo reizi 11.10.2013. 07.10.2010., kārtējo reizi 11.10.2013.

Pārskata gada laikā izmaiņas Padomes sastāvā nav bijušas.

Valdes sastāvs Vārds, uzvārds

Amats

Ievēlēšanas datums

Gundars Grieze Māris Fogelis Viktors Ziemelis Svetlana Krasovska Tatjana Konnova

Valdes priekšsēdētājs Valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Valdes priekšsēdētāja vietnieks Valdes locekle Valdes locekle

28.06.1999., kārtējo reizi 29.03.2012. 28.06.1999., kārtējo reizi 29.03.2012. 28.03.2003., kārtējo reizi 29.03.2012. 24.10.1995., kārtējo reizi 29.03.2012. 23.03.2006., kārtējo reizi 29.03.2012.

Pārskata gada laikā izmaiņas Valdes sastāvā nav bijušas.


6

FINANŠU PĀRSKATI UN KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR GADU, KAS NOSLĒDZĀS 2013. GADA 31. DECEMBRĪ BANKAS VISAPTVEROŠO IENĀKUMU PĀRSKATS UN KONSOLIDĒTAIS VISAPTVEROŠO IENĀKUMU PĀRSKATS Tūkstošos latu

Pielikums

Grupa 2013

2012

Banka 2013

2012

Procentu ienākumi Procentu izdevumi Tīrie procentu ienākumi

3 4

9 100 (2 361) 6 739

8 204 (3 566) 4 638

9 208 (2 361) 6 847

8 102 (3 579) 4 523

Kredītu vērtības samazināšanas zaudējumi, neto Tīrā procentu peļņa pēc uzkrājumiem nedrošiem kredītiem

12

(7 242)

(2 750)

(6 848)

(2 661)

(503)

1 888

(1)

1 862

Komisijas naudas ienākumi Komisijas naudas izdevumi Tīrie komisiju ienākumi

5 6

11 081 (1 722) 9 359

6 531 (1 125) 5 406

11 048 (1 716) 9 332

6 533 (1 124) 5 409

7

388

(57)

388

(57)

-

13

-

13

8

2 042

1 908

2 030

1 885

25, (3) 25, (3) 9

(224) 1 000 3 206

287 543 2 694

103 2 521

284 1 776 3 901

(5 815) (2 933) (654) (743)

(5 280) (2 804) (689) (310)

(5 567) (3 069) (646) (579)

(5 081) (2 904) (681) (279)

(196)

105

(167)

72

(10 341)

(8 978)

(10 028)

(8 873)

1 721

1 010

1 824

2 299

Neto peļņa/(zaudējumi) no tirdzniecības nolūkā turētajiem finanšu aktīviem Neto realizētā peļņa no pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem Ārvalstu valūtu tirdzniecības un pārvērtēšanas peļņa Peļņa no daļējas meitas sabiedrības atsavināšanas (Zaudējumi)/peļņa no asociētajām sabiedrībām Pārējie ienākumi Pārējie ne-procentu ienākumi Personāla izdevumi Administratīvie izdevumi Nolietojums un amortizācija Pārējie izdevumi Pārējā peļņa/(zaudējumi), no vērtības samazināšanās neto Pārējie ne-procentu izdevumi Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas


10 11 24

9

FINANŠU PĀRSKATI UN KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR GADU, KAS NOSLĒDZĀS 2013. GADA 31. DECEMBRĪ BANKAS VISAPTVEROŠO IENĀKUMU PĀRSKATS UN KONSOLIDĒTAIS VISAPTVEROŠO IENĀKUMU PĀRSKATS (turpinājums) Tūkstošos latu

Pielikums

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

13

Grupa 2013

2012

Banka 2013

2012

(640)

179

(523)

(4)

1 081

1 189

1 301

2 295

(67)

82

(67)

82

(805)

(383)

-

-

209

888

1 234

2 377

Pārskata gada peļņa, t.sk.: Attiecināmie uz bankas akcionāriem Attiecināmie uz nekontrolējošo līdzdalību

1 081 1 130 (49)

1 189 1 086 103

1 301 1 301 -

2 295 2 295 -

Kopā visaptverošie ienākumi, t.sk.: Attiecināmie uz bankas akcionāriem Attiecināmie uz nekontrolējošo līdzdalību

209 468 (259)

888 772 116

1 234 1 234 -

2 377 2 377 -

Pārskata gada peļņa Pārējie visaptverošie ienākumi: Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšana Ārvalstu valūtas pārrēķināšanas rezerve un citas rezerves Kopā visaptverošie ienākumi

Pielikumi no 17 līdz 89 lappusei ir šo finanšu pārskatu neatņemamā daļa. Bankas vadības vārdā:





10

FINANŠU PĀRSKATI UN KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR GADU, KAS NOSLĒDZĀS 2013. GADA 31. DECEMBRĪ BANKAS PĀRSKATS PAR FINANŠU STĀVOKLI UN KONSOLIDĒTAIS PĀRSKATS PAR FINANŠU STĀVOKLI Tūkstošos latu

Pielikums

AKTĪVI Kase un prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku Prasības pret kredītiestādēm ar termiņu līdz 3 mēnešiem Prasības uz pieprasījumu Pārējās prasības Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu Atvasinātie finanšu instrumenti Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu Prasības pret kredītiestādēm ar termiņu virs 3 mēnešiem Kredīti Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi Citi ilgtermiņa aktīvi Pamatlīdzekļi Nemateriālie aktīvi Ieguldījumi radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā Ieguldījumi asociētajās sabiedrībās Ienākuma nodokļa prasības Atliktā nodokļa aktīvi Pārējie aktīvi

Grupa 2013

Banka 2013

2012

2012

15

62 498

71 690

62 498

71 690

16

89 402

71 007

89 388

70 995

78 958 10 444 1 577

62 324 8 683 1 069

78 944 10 444 1 577

62 312 8 683 1 069

17, (1)

1 537

165

1 537

165

17, (2) 18

40

857 47 25 113

40

857 47 25 113

17 910

17 910

19, (1)

17 879

25 082

17 879

25 082

19, (2)

31

31

31

31

20

8 426

8 168

8 426

8 168

21 22 23 24 24 25 25, (3) 13, (3) 13, (4) 26

72 101 173 7 273 7 693 220 13 043 6 407 12 121

85 496 152 9 910 8 017 231 14 106 17 803 8 373

79 723 170 2 749 7 664 219 10 853 283 10 281

95 390 150 2 619 7 991 231 10 853 603 7 088

292 850

304 152

291 741

301 960

KOPĀ AKTĪVI Pielikumi no 17 līdz 89 lappusei ir šo finanšu pārskatu neatņemamā daļa. Bankas vadības vārdā:





11

FINANŠU PĀRSKATI UN KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR GADU, KAS NOSLĒDZĀS 2013. GADA 31. DECEMBRĪ BANKAS PĀRSKATS PAR FINANŠU STĀVOKLI UN KONSOLIDĒTAIS PĀRSKATS PAR FINANŠU STĀVOKLI (turpinājums) Tūkstošos latu

Pielikums

PASĪVI Saistības pret kredītiestādēm Saistības uz pieprasījumu Termiņsaistības Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības Atvasinātie finanšu instrumenti Noguldījumi Saistības uz pieprasījumu Termiņsaistības Uzkrātie izdevumi un nākamo periodu ienākumi Ienākuma nodokļa saistības Pārējās saistības

27

Grupa 2013

2012

Banka 2013

2012

3 938 3 856 82 235 762 206 854 28 908 678 26 2 288

3 308 2 987 321 2 2 248 300 187 350 60 950 1 436 2 3 020

3 938 3 856 82 235 778 206 870 28 908 670 10 2 049

3 308 2 987 321 2 2 248 458 187 508 60 950 1 410 1 2 584

242 692

256 068

242 445

255 763

10 961

9 096

10 961

9 096

253 653

265 164

253 406

264 859

14 507 111 4 378

14 507 111 4 361

14 507 111 3 804

14 507 111 3 804

229

908

14

81

16 705

15 575

19 899

18 598

35 930

35 462

38 335

37 101

Nekontrolējošā līdzdalība

3 267

3 526

-

-

Kopā kapitāls un rezerves

39 197

38 988

38 335

37 101

292 850

304 152

291 741

301 960

18 28

29 13, (3) 30

Saistības pirms pakārtotām saistībām Pakārtotās saistības (subordinētais kapitāls)

31

KOPĀ SAISTĪBAS KAPITĀLS UN REZERVES Apmaksātais pamatkapitāls Akciju emisijas uzcenojums Rezerves kapitāls un pārējās rezerves Pārvērtēšanas rezerves un pārrēķināšanas rezerves Nesadalītā peļņa Kapitāls un rezerves, kas attiecas uz Bankas akcionāriem

32, (1) 32, (2)

KOPĀ SAISTĪBAS UN KAPITĀLS UN REZERVES Pielikumi no 17 līdz 89 lappusei ir šo finanšu pārskatu neatņemamā daļa. Bankas vadības vārdā:





12

FINANŠU PĀRSKATI UN KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR GADU, KAS NOSLĒDZĀS 2013. GADA 31. DECEMBRĪ BANKAS KAPITĀLA UN REZERVJU IZMAIŅU PĀRSKATS UN KONSOLIDĒTAIS KAPITĀLA UN REZERVJU IZMAIŅU PĀRSKATS (1) Grupa

Tūkstošos latu

Pārdošanai pieejamo Ārvalstu finanšu Apmak- Akciju Rezerves aktīvu valūtas sātais emisijas kapitāls un pārvērtē- pārrēķināpamat- uzceno- pārējās šanas šanas kapitāls jums rezerves rezerves rezerve

STĀVOKLIS 2011. GADA 31. DECEMBRĪ Pārskata gada peļņa Pārējie visaptverošie ienākumi (zaudējumi) Kopā visaptverošie ienākumi Meitas sabiedrības daļas pārdošana nekontrolējošajai līdzdalībai, nezaudējot kontroli

STĀVOKLIS 2012. GADA 31. DECEMBRĪ


3 804

(1)

1 484

Kopā

14 489

34 394

Kopā Nekontro- kapitāls lējošā un līdzdalība rezerves

10

34 404

-

-

-

-

-

1 086

1 086

103

1 189

-

-

-

82

(396)

-

(314)

13

(301)

-

-

-

82

(396)

1 086

772

116

888

-

-

557

-

(261)

-

296

3 400

3 696

14 507

111

4 361

81

827

15 575

35 462

3 526

38 988

Pārskata gada peļņa Pārējie visaptverošie ienākumi (zaudējumi) Kopā visaptverošie ienākumi STĀVOKLIS 2013. GADA 31. DECEMBRĪ

111

14 507

Nesadalītā peļņa

-

-

-

-

-

1 130

1 130

(49)

1 081

-

-

17

(67)

(612)

-

(662)

(210)

(872)

-

-

17

(67)

(612)

1 130

468

(259)

209

14 507

111

4 378

14

215

16 705

35 930

3 267

39 197

13

FINANŠU PĀRSKATI UN KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR GADU, KAS NOSLĒDZĀS 2013. GADA 31. DECEMBRĪ BANKAS KAPITĀLA UN REZERVJU IZMAIŅU PĀRSKATS UN KONSOLIDĒTAIS KAPITĀLA UN REZERVJU IZMAIŅU PĀRSKATS (turpinājums) (2) Banka

Apmaksātais pamatkapitāls

Tūkstošos latu

STĀVOKLIS 2011. GADA 31. DECEMBRĪ

Akciju emisijas uzcenojums

14 507

Pārskata gada peļņa Pārējie pārskata gada visaptverošie ienākumi Kopā visaptverošie ienākumi STĀVOKLIS 2012. GADA 31. DECEMBRĪ

Kopā visaptverošie ienākumi

111

3 804

Kopā kapitāls un rezerves

Nesadalītā peļņa

(1)

16 303

34 724

-

-

-

-

2 295

2 295

-

-

-

82

-

82

-

-

-

82

2 295

2 377

14 507

111

3 804

81

18 598

37 101

Pārskata gada peļņa Pārējie pārskata gada visaptverošie zaudējumi STĀVOKLIS 2013. GADA 31. DECEMBRĪ

Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezerves

Rezerves kapitāls un pārējās rezerves

-

-

-

-

1 301

1 301

-

-

-

(67)

-

(67)

-

-

-

(67)

1 301

1 234

14 507

111

3 804

14

19 899

38 335






14

FINANŠU PĀRSKATI UN KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR GADU, KAS NOSLĒDZĀS 2013. GADA 31. DECEMBRĪ BANKAS NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS UN KONSOLIDĒTAIS NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS Tūkstošos latu Naudas plūsma pamatdarbības rezultātā: Peļņa/(zaudējumi) pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu amortizācija/nolietojums Uzkrājumu nedrošiem parādiem pieaugums Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas peļņa Pārējo aktīvu vērtības samazināšanas zaudējumi/(peļņa) Finanšu aktīvu pārvērtēšanas (peļņa)/zaudējumi Peļņa no citu ilgtermiņa aktīvu atsavināšanas Peļņa no daļējas meitas sabiedrības atsavināšanas Zaudējumi/(peļņa) no asociētajām sabiedrībām Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu atsavināšanas zaudējumi Naudas un tās ekvivalentu pieaugums pamatdarbības rezultātā pirms izmaiņām aktīvos un saistībās Tirdzniecības nolūkā turēto finanšu aktīvu samazinājums Prasību pret kredītiestādēm (pieaugums)/samazinājums Kredītu samazinājums Uzkrāto ienākumu un nākamo periodu izdevumu samazinājums Pārējo aktīvu (pieaugums)/samazinājums Saistību pret kredītiestādēm (pieaugums)/samazinājums Noguldījumu (samazinājums)/pieaugums Uzkrāto izdevumu un nākamo periodu ienākumu (samazinājums)/pieaugums Pārējo saistību (samazinājums)/pieaugums Neto naudas plūsmas (samazinājums)/piegums no operatīvās darbības pirms nodokļiem Samaksātais ienākuma nodoklis Naudas un tās ekvivalentu (samazinājums)/pieaugums pamatdarbības rezultātā Naudas plūsma ieguldījumu darbības rezultātā Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu samazinājums/(pieaugums) Ieguldījumu radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā pārdošana Ieguldījumi citos ilgtermiņa aktīvos Ienākumi no citu ilgtermiņa aktīvu atsavināšanas Naudas un tās ekvivalentu samazinājums/(pieaugums) ieguldījumu darbības rezultātā


Pielikums

Grupa 2013

2012

Banka 2013

2012

1 721

1 010

1 824

2 299

24

654

689

646

681

12

6 566 (560) 196 (879) (828) 224

2 040 (360) (188) 242 (287)

6 172 (576) 171 (879) -

1 951 (245) (185) 242 (1 335) (284) -

11

9

11

2

7 105

3 155

7 369

3 126

157 (258) 3 850

455 9 456 5 556

157 (258) 7 264

455 9 456 (2 699)

18

87

19

88

(611) (239) (12 538)

2 192 43 1 397

(779) (239) (12 680)

3 011 43 1 286

(758)

780

(740)

775

(855)

487

(675)

88

(4 129)

23 608

(562)

15 629

(209)

(288)

(194)

(247)

(4 338)

23 320

(756)

15 382

(330)

(160)

(318)

(128)

7 136

(15 643)

7 136

(15 643)

-

-

-

3 696

(131) 3 596

(3 305) -

(130) -

(3 301) 8 622

10 271

(19 108)

6 688

(6 754)

9

15

FINANŠU PĀRSKATI UN KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR GADU, KAS NOSLĒDZĀS 2013. GADA 31. DECEMBRĪ BANKAS NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS UN KONSOLIDĒTAIS NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS (turpinājums) Tūkstošos latu

Pielikums

Naudas plūsma finansēšanas darbības rezultātā Pakārtoto saistību piesaistīšana Pakārtoto saistību atgriešana Emitēto ķīlu zīmju dzēšana Nekontrolējošās līdzdalības kapitāla pieaugums Naudas un tās ekvivalentu (samazinājums)/pieaugums finansēšanas darbības rezultātā Naudas un tās ekvivalentu pieaugums Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada sākumā Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas peļņa Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada beigās

8 36

Grupa 2013

2012

Banka 2013

2011

2 370 (408) -

1 493 (2 808) 3 696

2 370 (408) -

1 493 (3 513) -

1 962

2 381

1 962

(2 020)

7 895 139 710 439 148 044

6 593 132 956 161 139 710

7 894 139 698 438 148 030

6 608 132 951 139 139 698






16

FINANŠU PĀRSKATI UN KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR GADU, KAS NOSLĒDZĀS 2013. GADA 31. DECEMBRĪ BANKAS FINANŠU PĀRSKATU UN KONSOLIDĒTO FINANŠU PĀRSKATU PIELIKUMI 1

VISPARĪGĀ INFORMĀCIJA AS TRASTA KOMERCBANKA (Banka) ir Latvijas Republikas Komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003029667 reģistrēta akciju sabiedrība, kura darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu un Latvijas Bankas izsniegto licenci Nr.8 kredītiestādes darbībai. Bankas juridiskā adrese ir Miesnieku iela 9, Rīga, Latvija, LV-1050. Banka sniedz pilnu finanšu pakalpojumu klāstu. Bankas darbības prioritāte ir ekskluzīvu bankas pakalpojumu sniegšana juridiskām un fiziskām personām. Bankai ir piecas pārstāvniecības ārpus Latvijas, t.i. Honkongā, Kazahstanā, Tadžikistānā, Ukrainā un Baltkrievijā, kuru uzdevums ir pārstāvēt bankas intereses attiecīgajās valstīs, kā arī uzturēt attiecības ar Bankas klientiem un sniegt tiem nepieciešamo informāciju. Bankai ir viena ārzemju filiāle Kiprā un divas Latvijā – Liepājā un Daugavpilī. To funkcijās ietilpst finanšu pakalpojumu sniegšana Bankas klientiem. Bankas konsolidācijas grupu (Grupa) veido Banka un tās meitas sabiedrības „TKB Nekustamie īpašumi”, „TKB Līzings” un „Heckbert C7 Holdings” kopā ar tās meitas sabiedrību „Ferrous Kereskedelmi KFT”. SIA „TKB LĪZINGS” un SIA „TKB NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI sniegtie pakalpojumi paplašina Bankas pakalpojumu klāstu. SIA „TKB LĪZINGS” ir reģistrētas divas pārstāvniecības ārzemēs, t.i. Krievijā un Azerbaidžānā, kā arī 2011.gada jūlija sākumā ir reģistrēta meitas sabiedrība Tadžikistānā SAS „TKB Līzings Tadžikistāna” (ТКБ ЛИЗИНГ ТОЧИКИСТОН). 2012.gadā SIA „TKB LĪZINGS” reģistrēja vēl vienu meitas sabiedrību Ukrainā SIA „TKB LU” un tās meitas sabiedrību SIA „PROJEKT 1„, kuru pamatdarbība ir saistīta ar operācijām ar nekustāmo īpašumu un nekustāmā īpašuma pārvaldīšanu. Papildus informācija par Bankas meitas sabiedrībām ir sniegta šī finanšu pārskata 25.pielikumā. Šos finanšu pārskatus 2014. gada 25. martā ir apstiprinājusi Bankas valde un 2014. gada 28. martā Bankas padome. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas prasībām Bankas finanšu pārskatus jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē. Akcionāriem ir tiesības noraidīt finanšu pārskatus, kā arī tiesības pieprasīt lai tiktu sagatavoti jauni finanšu pārskati.

2

GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI Ja nav norādīts citādi, atsauces uz Grupas uzskaites principiem un procedūrām jāuzskata arī par attiecīgajiem Bankas principiem un procedūrām. (1) Vispārīgie principi Bankas finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), kas ir pieņemti Eiropas Savienībā. Bankas darbību regulē Latvijas Republikas Kredītiestāžu likums, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi, kā arī citi kredītiestādēm piemērojamie Latvijas Republikas normatīvie akti. Šie dokumenti regulē citu starpā arī kapitāla pietiekamību, likviditāti un Bankas ārvalstu valūtas atklāto pozīciju. Bankas grāmatvedības uzskaites pamatā ir Latvijas Republikas likums „Par grāmatvedību” un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas norādījumi, kas atbilst Latvijas Republikas likumiem un Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskiem Finanšu Pārskatu Sagatavošanas Standartiem. Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati ir sagatavoti pamatojoties uz sākotnējās uzskaites vērtību, izņemot tirdzniecības nolūkā turētos finanšu aktīvus un finanšu saistības un pārdošanai pieejamās investīcijas, kas tiek novērtēti pēc patiesās vērtības, izņemot tos, kuru patieso vērtību nevar ticami novērtēt.


17


GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums) (2) Jaunu un/vai izmainītu Starptautisko finanšu pārskatu standartu pieņemšana un Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas skaidrojumi Izmaiņas grāmatvedības uzskaites politikās Grupa ir konsekventi piemērojusi 2. piezīmē izklāstītās grāmatvedības politikas visiem šajos konsolidētajos finanšu pārskatos uzrādītajiem pārskata periodiem, izņemot turpmāk aprakstītās izmaiņas. Grupa ir pieņēmusi turpmāk aprakstītos jaunos standartus un standartu papildinājumus, ieskaitot no tiem izrietošus papildinājumus citos standartos, kuru sākotnējās piemērošanas datums bija 2013. gada 1. janvāris.

Patiesās vērtības novērtēšana 13. SFPS ievieš vienotu struktūru patiesās vērtības novērtēšanai un informācijas uzrādīšanai par patiesās vērtības novērtēšanu gadījumos, kad tas tiek pieprasīts vai atļauts saskaņā ar citiem SFPS. Standartā ir ietverta vienota patiesās vērtības definīcija, kas nosaka, ka patiesā vērtībā ir cena, par kuru varētu pārdot aktīvu vai nodot saistības parasta darījuma ietvaros, kas notiktu starp tirgus dalībniekiem vērtēšanas datumā. Ar šo standartu tiek aizvietotas un papildinātas citos SFPS, ieskaitot 7. SFPS, ietvertās prasības attiecībā uz informācijas uzrādīšanu par patiesās vērtības novērtēšanu. Saskaņā ar 13. SFPS pārejas noteikumiem Grupa ir piemērojusi jaunās patiesās vērtības novērtēšanas vadlīnijas prospektīvi un jaunajai uzrādītajai informācijai nav sniedzis salīdzinošo informāciju. Neskatoties uz iepriekš minēto, šo izmaiņu ietekme uz Grupas aktīvu un saistību novērtējumu nav būtiska.

Citi standartu papildinājumi Turpmāk aprakstītie standartu papildinājumi, kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī, nekādā veidā nav ietekmējuši šos konsolidētos finanšu pārskatus.

Papildinājumi 1. SGS – Finanšu pārskatu atklāšana Papildinājumi 7. SFPS – Finanšu aktīvu un saistību savstarpējais ieskaits Papildinājumi 19. SGS (2011.) – Darbinieku pabalsti Papildinājumi 12. SGS – Atliktais nodoklis: Aktīvu atgūšana.


18


GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums) (2) Jaunu un/vai izmainītu Starptautisko finanšu pārskatu standartu pieņemšana un Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas skaidrojumi (turpinājums) Jauni standarti un interpretācijas Vairāki jauni standarti, standartu papildinājumi un interpretācijas stājas spēkā periodā pēc 2014. gada 1.janvāra un tie nav piemēroti, sagatavojot šos konsolidētos finanšu pārskatus. Turpmāk ir aprakstīti standarti un interpretācijas, kas attiecas uz Grupu. Grupa neplāno piemērot šos standartus pirms noteiktā laika.

10. SFPS Konsolidētie finanšu pārskati, 11. SFPS Kopīgas struktūras, 12. SFPS Ieguldījumu citās sabiedrībās uzrādīšana (2011.). 10. SFPS ievieš vienotas kontroles modeli, lai noteiktu, vai ieguldījumi jākonsolidē. Tādejādi Grupai varētu būt nepieciešams mainīt pieņemtos lēmumus par ieguldījumu konsolidāciju, kas var radīt izmaiņas šo ieguldījumu pašreizējā uzskaitē. Grupa neparedz, ka jaunais standarts ietekmēs tā finanšu pārskatus, jo, novērtējot kontroli pār pašreizējiem ieguldījumiem saskaņā ar jaunā standarta prasībām, nav paredzams, ka mainīsies iepriekš izdarītie secinājumi par Grupas kontroli pār tā ieguldījumiem. Saskaņā ar 11. SFPS par galveno faktoru kopīgās struktūras veida un attiecīgi arī tās uzskaites metodes noteikšanā vairs neuzskata kopīgās struktūras uzbūvi, kas tomēr joprojām ir svarīgs apsvērums. Grupas līdzdalība kopīgā darbībā, kas ir struktūra, kurā pusēm ir tiesības uz aktīviem un pienākumi attiecībā uz saistībām, tiek uzskaitīta, balstoties uz Grupas daļu šajos aktīvos un saistībās. Grupas līdzdalība kopuzņēmumā, kas ir struktūra, kurā pusēm ir tiesības uz neto aktīviem, tiek uzskaitīta saskaņā ar pašu kapitāla metodi. Grupa pašlaik izvērtē iespējamo 11. SFPS ietekmi uz finanšu pārskatiem.

12. SFPS ir vienā standartā apvienotas informācijas uzrādīšanas prasības attiecībā uz meitas sabiedrībām, asociētajām sabiedrībām un kopīgām struktūrām, kā arī nekonsolidētām strukturētām sabiedrībām. Grupa pašlaik novērtē šī standarta ietekmi uz finanšu pārskatiem. Šie standarti piemērojami pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk, un to agrāka piemērošana ir atļauta.

27. SGS (2011.) Atsevišķie finanšu pārskati (piemērojami pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk). 27. SGS (2011.) saglabā jau esošās 27. SGS (2008.) grāmatvedības un informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz atsevišķajiem finanšu pārskatiem, ietverot dažas nelielas izmaiņas. Tāpat esošās 28. SGS (2008.) un 31. SGS prasības attiecībā uz atsevišķajiem finanšu pārskatiem ir ietvertas 27. SGS (2011.). Šajā standartā vairs netiek apskatīts kontroles princips un prasības attiecībā uz konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanu, kas tagad ir ietvertas 10. SFPS „Konsolidētie finanšu pārskati”. Grupa neparedz, ka šie 27. SGS (2011.) papildinājumi būtiski ietekmēs finanšu pārskatus, jo to rezultātā nav nepieciešamas izmaiņas grāmatvedības uzskaites politikā. 28. SGS (2011.) „Ieguldījumi asociētajās sabiedrībās un kopuzņēmumos” (spēkā pārskata periodiem no 2014. gada 1. janvāra vai pēc šī datuma). 28. SGS (2008.) ir veiktas atsevišķas izmaiņas, kas saistītas ar pārdošanai turētām asociētajām sabiedrībām un kopuzņēmumiem un izmaiņām līdzdalībā asociētās sabiedrībās un kopuzņēmumos. Grupa neparedz, ka papildinājumi šajā standartā būtiski ietekmēs finanšu pārskatus, jo tai nav būtisku ieguldījumu asociētās sabiedrībās un kopuzņēmumos, uz kuriem attiektos šie papildinājumi.


19


GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums) (2) Jaunu un/vai izmainītu Starptautisko finanšu pārskatu standartu pieņemšana un Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas skaidrojumi (turpinājums)

Papildinājumi 32. SGS „Finanšu aktīvu un finanšu saistību savstarpējais ieskaits” (spēkā pārskata periodiem no 2014. gada 1. janvāra vai pēc šī datuma). Papildinājumi 32. SGS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma; piemērošana – retrospektīva) skaidro, ka sabiedrībai ir pašreizējas juridiski realizējamas tiesības veikt savstarpējo ieskaitu, ja šīs tiesības nav atkarīgas no iespējama nākotnes notikuma un tās ir realizējamas gan normālas uzņēmējdarbības ietvaros, gan pašas sabiedrības un visu pārējo darījuma pušu saistību neizpildes, maksātnespējas vai bankrota gadījumā. Grupa neparedz, ka šie papildinājumi būtiski ietekmēs finanšu pārskatus, jo Grupa nepiemēro savstarpējo ieskaitu attiecībā uz finanšu aktīviem un finanšu saistībām un nav noslēgusi visaptverošas vienošanās par savstarpējo ieskaitu. Papildinājumi 10. un 12. SFPS un 27. SGS attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī un pēc šī datuma). Papildinājumos paredzēts izņēmums no 10. SFPS iekļautajām konsolidācijas prasībām, saskaņā ar kuru ieguldījumu sabiedrībām, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, jāvērtē to ieguldījumi kontrolētās sabiedrībās, kā arī asociētās sabiedrībās un kopuzņēmumos, patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā nevis veicot to konsolidāciju. Šis atbrīvojums no konsolidācijas ir obligāts (t.i., nav paredzētas izvēles iespējas), bet vienīgais izņēmums ir tāds, ka meitas sabiedrības, kuras tiek uzskatītas par ieguldījumu sabiedrības ieguldījumu darbības paplašinājumu, joprojām ir jākonsolidē. Sabiedrību uzskata par ieguldījumu sabiedrību, ja tā atbilst visiem galvenajiem ieguldījumu sabiedrības definīcijas elementiem. Grupa neparedz, ka jaunais standarts būtiski ietekmēs tās finanšu pārskatus, jo Banka nav uzskatāma par ieguldījumu sabiedrību. Papildinājumi 36. SGS par informācijas sniegšanu attiecībā uz nefinanšu aktīvu atgūstamo summu (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī un pēc šī datuma). Papildinājumos precizēts, ka atgūstamo summu jāuzrāda tikai atsevišķiem aktīviem (ieskaitot nemateriālo vērtību) vai naudu ienesošajām vienībām, par kurām pārskata perioda laikā ir atzīti vai atcelti zaudējumi no vērtības samazināšanās. Papildinājumos pieprasīts uzrādīt papildu informāciju par patiesās vērtības hierarhiju gadījumos, kad pārskata perioda laikā atzīts vai atcelts atsevišķu aktīvu (ieskaitot nemateriālo vērtību) vai naudu ienesošo vienību vērtības samazinājums un to atgūstamā summa ir balstīta uz to patieso vērtību, atskaitot pārdošanas izmaksas. Grupa neparedz, ka jaunais standarts būtiski ietekmēs finanšu pārskatus, jo to nefinanšu aktīvu, kuriem tikuši atzīti zaudējumi no vērtības samazināšanās, summa nav būtiska finanšu pārskatiem. Papildinājumi 39. SGS attiecībā uz atvasināto finanšu instrumentu pārjaunošanu un riska ierobežošanas uzskaites turpināšanu (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī un pēc šī datuma). Papildinājumos noteikts, ka riska ierobežošanas uzskaiti drīkst turpināt situācijā, kad atvasinātais finanšu instruments, kas izmantots par riska ierobežošanas instrumentu, tiek pārjaunots, veicot likumdošanas aktos paredzēto mijieskaitu ar centrālo darījuma pusi, ja tiek izpildīti noteikti kritēriji. Grupa neparedz, ka jaunais standarts būtiski ietekmēs tā finanšu pārskatus, jo Grupa neveic risku ierobežošanas uzskaiti.


20


GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums) (3) Konsolidācijas principi Banka ir konsolidējusi savas meitas sabiedrības konsolidētajā finanšu pārskatā saskaņā ar 27. SGS un 28.SGS. Informācija par Bankas meitas sabiedrībām sniegta 25. pielikumā. Meitas sabiedrības konsolidētas, ja Banka pār šīm sabiedrībām īsteno kontroli, kuru nodrošina Bankai piederošo balsstiesīgo akciju/kapitāla daļu vairākums šajās sabiedrībās. Uzņēmējdarbības apvienošana tiek uzskaitīta, izmantojot iegādes metodi iegādes datumā – t.i., kad kontrole tiek nodota Grupai. Atlīdzība, kas tiek pārskaitīta iegādes procesā parasti tiek novērtēta patiesajā vērtībā, kad identificējamie neto aktīvi tiek iegādāti. Jebkuras radušās nemateriālās vērtības tiek pārbaudītas katru gadu vērtības samazināšanās noteikšanai. Jebkuri guvumi no izdevīga pirkuma tiek nekavējoties atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Darījuma izmaksas tiek norakstītas, izņemot, ja tās ir saistītas ar parāda vai parasto akciju emisiju. Pārskaitītā atlīdzība neietver summas, kas saistītas ar iepriekšējo attiecību norēķiniem. Šādas summas parasti tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Jebkura iespējamā atlīdzība, kas ir jāmaksā, tiek novērtēta patiesajā vērtībā iegādes datumā. Ja iespējamā atlīdzība klasificēta kā pašu kapitāls, tad tā nav jāpārvērtē, un norēķini tiek uzskaitīti pašu kapitālā. Pretējā gadījumā turpmākās iespējamās atlīdzības patiesās vērtības izmaiņas tiek atzītas kā peļņa vai zaudējumi. Nemateriālā vērtība, kas rodas iegādājoties meitas uzņēmumus tiek uzskaitīta nemateriālajos aktīvos. Pēc sākotnējās atzīšanas nemateriālo vērtību novērtē iegādes vērtībā, atskaitot uzkrātos zaudējumus no vērtības samazināšanās. Nekontrolējošā līdzdalība ir līdzdalība meitas uzņēmumos, kas tieši vai netieši nepieder Bankai. Nekontrolējošā līdzdalība pārskata perioda beigās atspoguļo nekontrolējošās akcionāru daļas patieso vērtību identificējamajiem aktīviem, meitas uzņēmuma saistībām un iespējamām saistībām iegādes datumā un nekontrolējošo akcionāru daļu pašu kapitāla izmaiņās no apvienošanās brīža. Nekontrolējošo līdzdalību uzskaita pašu kapitālā. Nekontrolējošā līdzdalība tiek novērtēta iegādātā uzņēmuma identificējamo neto aktīvu proporcionālajā daļā iegādes datumā. Sagatavojot konsolidētos finanšu pārskatus, to posteņi tika novērtēti saskaņā ar vienotiem grāmatvedības principiem, kurus Grupa izmanto atbilstoši Starptautisko Finanšu Pārskatu Sagatavošanas Standartu, kas apstiprināti Eiropas Savienībā, un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas prasībām konsekventi no gada gadā. Ja kādas no meitas sabiedrību izmantotajiem grāmatvedības principiem atšķīrās no Bankas lietotajiem, tad konsolidācijas nolūkos meitas sabiedrības finanšu radītāji tika koriģēti. Meitas sabiedrību finanšu pārskatu radītāji Grupas konsolidētajos finanšu pārskatos tika iekļauti lietojot pilnās konsolidācijas metodi. Bankas un tās meitas uzņēmumu finanšu pārskati tiek konsolidēti Grupas finanšu pārskatos par katru līniju atsevišķi, apvienojot līdzīga veida aktīvus un saistības, kā arī ienākumus un izdevumus. Konsolidācijas nolūkā, grupas iekšējie atlikumi un grupas iekšējie darījumi, tai skaitā procentu ienākumi un izdevumi, kā arī nerealizētā peļņa un zaudējumi grupas iekšējo darījumu rezultātā, tiek izslēgti no Grupas finanšu pārskatiem. Tomēr grupas iekšējie zaudējumi var norādīt uz vērtības samazināšanos, kas jāatzīst Grupas finanšu pārskatos. Grupas un Bankas gada pārskatā izmantotā naudas izteiksmes vienība ir Latvijas Republikas naudas vienība – lats. Visas summas finanšu pārskatā tiek uzrādītas tūkstošos latu, jā vien nav norādīts citādi. Katram finanšu pārskata postenim tiek uzrādīti attiecīgie pārskata gada un iepriekšējā gada Grupas un Bankas rādītāji. Gadījumos, kad informācija par Grupu būtiski neatšķīrās no attiecīgās informācijas par Banku, šāda informācija par Grupu atsevišķi netika uzrādīta.


21


GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums) (3) Konsolidācijas principi (turpinājums) Ieguldījumi asociētajās sabiedrībās (pašu kapitālā uzskaitītas sabiedrības) Asociētās sabiedrības ir tās sabiedrības, kurās grupai ir būtiska ietekme, tomēr nav kontroles vai kopīgas kontroles pār to finanšu un darbības politiku. Būtiska ietekme pastāv, ja Grupai pieder 20% līdz 50% no balsstiesībām asociētajā sabiedrībā. Sabiedrības, kas atrodas kopīgā kontrolē, ir tās, pār kuru darbībām Grupai ir kopīga kontrole un kas dibinātas saskaņā ar līgumu, un kuru stratēģisku finanšu un darbības lēmumu pieņemšanai nepieciešams vienprātīgs lēmums. Ieguldījumi asociētās un kopīgi kontrolētās sabiedrības tiek uzrādīti, izmantojot pašu kapitāla metodi, un sākotnēji tiek uzrādīti pašizmaksā. Ieguldījuma izmaksas ietver darījuma izmaksas. Konsolidētie finanšu pārskati ietver Grupas daļu pašu kapitālā uzskaitīto sabiedrību ienākumos un izdevumos un pārējos visaptverošajos ienākumos, kā arī izmaiņās pašu kapitālā pēc korekcijām, kuru mērķis ir saskaņot šo sabiedrību uzskaites politikas ar Grupas uzskaites politikām, sākot ar datumu, kad būtiskā ietekme vai kopīgā kontrole sākās, līdz datumam, kad tā beidzās. Kad Grupas daļa pašu kapitālā uzskaitītas sabiedrības zaudējumos pārsniedz Grupas līdzdalības apjomu, ieguldījuma uzskaites vērtību, ieskaitot ilgtermiņa ieguldījumu daļu, samazina līdz nullei, un turpmākus zaudējumus vairs neatzīst, izņemot, ja Grupai ir pienākums vai tas ir veicis maksājumus šādas sabiedrības uzdevumā. Kontroles zaudēšana Zaudējot kontroli, Grupa pārtrauc meitas sabiedrības aktīvu un saistību atzīšanu, kā arī jebkādas nekontrolējošas līdzdalības un citu ar meitas sabiedrības pašu kapitālu saistītu daļu atzīšanu. Jebkurš pārsniegums vai iztrūkums, kas rodas kontroles zaudēšanas rezultātā, tiek atzīts peļņā un zaudējumos. Ja Grupa saglabā jebkādu līdzdalību šajā meitas sabiedrībā, šī līdzdalība tiek atzīta patiesajā vērtībā kontroles zaudēšanas datumā. Tādejādi saglabātā līdzdalība tiek uzskaitīta kā pašu kapitālā uzskaitīta līdzdalība vai saskaņā ar Grupas grāmatvedības politiku finanšu instrumentiem atkarībā no saglabātās ietekmes apmēra. Aktīvu pārdošana bez kontroles zaudēšanas Meitas sabiedrību nekontrolējošas līdzdalības daļēja pārdošana tiek uzrādīta kā darījumi ar īpašniekiem, kas darbojas saskaņā ar īpašnieku tiesībām, un tādejādi netiek atzīta nemateriālā vērtība. Nekontrolējošās līdzdalības korekcijas, kas izriet no darījumiem, kas neietver kontroles zaudēšanu, tiek balstītas uz proporcionālu meitas sabiedrības neto aktīvu daļu.


22


GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums) (4) Ārvalstu valūtu pārrēķināšanas Nemonetārie posteņi, kas tiek vērtēti ārvalstu valūtā pēc to patiesās vērtības, piemērām, investīcijas pašu kapitāla instrumentos, tiek konvertēti piemērojot valūtas kursu, kas ir spēkā dienā, kad patiesā vērtība tika noteikta. Monetārie aktīvi, pasīvi un ārpusbilances posteņi ārvalstu valūtā tiek pārvērtēti latos pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa pārskata gada pēdējā dienā. Darījumi, kas veikti ārvalstu valūtās, tiek pārvērtēti funkcionālajā valūtā (Latvijas latos) pēc oficiālā Latvijas Bankas maiņas kursa, kas noteikts uz dienu, kurā darījums ir veikts. Ārvalstu valūtu kursu aprēķināšanai, kurām Latvijas Banka nenosaka oficiālo kursu, tiek izmantots kurss, kas tiek publicēts kādā no Financial Times publicētajiem avotiem (http://markets.ft.com/research/Markets/Data-Archive). Ar ārvalstu valūtas kursa izmaiņām saistītie ienākumi vai zaudējumi ir iekļauti pārskata perioda peļņas un zaudējumu aprēķina postenī Ārvalstu valūtu tirdzniecības un pārvērtēšanas peļņa. Pielietotie ārvalstu valūtas kursi nozīmīgākajām valūtām ir šādi: LVL 1 =

31.12.2013

31.12.2012

USD

1.942

1.883

EUR

1.423

1.423

GBP

1.186

1.167

RUB

64.103

57.471

Ārvalstu meitas sabiedrības Ārvalstu meitas sabiedrību aktīvi un saistības, ieskaitot nemateriālo vērtību un patiesās vērtības korekcijas, kas veidojas iegādes rezultātā, ir pārrēķinātas latos pēc iepriekš minētā pārskata perioda beigu datuma kursa, ko nosaka Latvijas Banka. Ārvalstu meitas sabiedrību ienākumi un izdevumi tiek pārrēķināti latos pēc maiņas kursa attiecīgā darījuma datumā. Peļņa vai zaudējumi no izmaiņām ārvalstu valūtas maiņas likmēs, kas radušies no ārvalstu meitas sabiedrības debitoru vai kreditoru parāda, par kuru norēķini nav plānoti un tuvākajā laikā netiks veikti un kuri būtībā tiek uzskatīti par daļu no neto ieguldījuma ārvalstu meitas sabiedrībā, tiek atzīti ārvalstu valūtu pārvērtēšanas rezervē. (5) Ieņēmumu un izdevumu atzīšana Grupas un Bankas ieņēmumu un izdevumu uzskaites kārtība balstās uz uzkrāšanas un piesardzības principiem. Procentu ieņēmumi un izdevumu tiek atzīti izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Dividendes tiek iekļautas peļņas un zaudējumu aprēķinā periodā, kad Banka vai Grupa iegūst tiesības tās saņemt, t.i. tiek noteiktas tiesības kā akcionāram saņemt dividendes. Komisiju ieņēmumi un izdevumi tiek iekļauti peļņas un zaudējumu aprēķinā pakalpojumu sniegšanas laikā vai veicot kādu nozīmīgu darījumu, atkarībā no apstākļiem. Nerealizētā peļņa un zaudējumi no Pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem tiek atzīti visaptverošo ienākumu pārskatā kā pārējie visaptverošie ienākumi , izņemot zaudējumus no vērtības samazināšanās un valūtas kursa starpību peļņu vai zaudējumus no fiksētā ienākuma vērtspapīriem (monetārie posteņi), līdz brīdim, kad finanšu aktīvs ir izslēgts un kad iepriekš pārējos visaptverošos ienākumos atzītais pieaugums vai samazinājums ir atzīts kā peļņa vai zaudējumi.. Procenti, kas aprēķināti izmantojot efektīvās procentu likmes metodi tiek atzīti ienākuma pārskatā. Dividendes no Pārdošanai pieejama pašu kapitāla instrumenta tiek atzītas kā peļņa vai zaudējumi visaptverošā ienākuma pārskata tad, kad tiek noteiktas tiesības saņemt maksājumu. Ieņēmumi, kas rodas no citu aktīvu pārdošanas tiek atzīti, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi: Banka vai Grupa ir nodevusi pircējam visus nozīmīgus riskus un atlīdzības, kas raksturīgi īpašuma tiesībām uz šiem aktīviem; Banka vai Grupa nepatur ne turpmākās ar īpašuma tiesībām saistītās pārvaldīšanas tiesības, ne reālu kontroli pār pārdotajiem aktīviem; Banka var ticami novērtēt ieņēmumu summu; ir ticams, ka Banka vai Grupa saņems ar darījumu saistītos saimnieciskos labumus; var ticami novērtēt izmaksas, kas ir radušās vai radīsies saistībā ar darījumu.


23


GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums) (6) Patiesās vērtības noteikšanas principi Patiesā vērtība ir cena, kādu saņems, pārdodot aktīvu, vai maksās, nododot saistību, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā galvenajā vai (ja tāda nav) visizdevīgākajā tirgū, kas pieejams Grupai un Bankai šajā datumā. Saistības patiesā vērtība atspoguļo to neizpildes risku. Ja nepieciešams, Grupa novērtē instrumenta patieso vērtību, izmantojot instrumenta kotēto cenu aktīvā tirgū. Tirgus tiek uzskatīts par aktīvu, ja darījumi aktīviem vai saistībām notiek pietiekami bieži un pietiekamā apjomā, lai nodrošinātu regulāru informāciju par cenām. Ja nav aktīvā tirgū kotētas cenas, Grupa izmanto vērtēšanas metodes, kas ļauj maksimāli izmantot attiecīgos tirgū novērojamos datus un minimizēt tirgū nenovērojamo datu izmantošanu. Izvēlētais vērtēšanas paņēmiens ietver visus faktorus, ko tirgus dalībnieki ņemtu vērā, nosakot darījuma cenu. Labākais finanšu instrumenta patiesās vērtības pierādījums sākotnējās atzīšanas brīdī parasti ir darījuma cena, t.i., patiesā vērtība saņemtai vai samaksātai atlīdzībai. Ja Grupa nosaka, ka patiesā vērtība sākotnējā atzīšanā atšķiras no darījuma cenas un patiesā vērtība nav apstiprināma ne ar kotētu cenu aktīvā tirgū identiskam aktīvam vai saistībai, ne arī, pamatojoties uz vērtēšanas metodi, kas izmanto tikai novērojamo tirgu datus, finanšu instruments tiek sākotnēji novērtēts patiesajā vērtībā, koriģējot, lai atliktu starpību starp patieso vērtību sākotnējās atzīšanas brīdī un darījuma cenu. Šī starpība tiek attiecīgi atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā par piemērotu metodi visā instrumenta darbības laikā, bet ne vēlāk kā tad, kad vērtību pilnībā pamato novērojamie tirgū novērojamie dati vai kad darījums ir pabeigts. Finanšu aktīvu un finanšu saistību portfeļi, kas ir pakļauti tirgus riskam un kredītriskam, ko Grupa pārvalda, pamatojoties uz vai nu neto tirgus vai kredītriska lielumu, tiek novērtēti, pamatojoties uz cenu, kādu saņems, pārdodot neto garo pozīciju (vai samaksātu nododot neto īso pozīciju) konkrētā riska darījumā. Šīs portfeļa līmeņa korekcijas paredzētas atsevišķiem aktīviem un saistībām, pamatojoties uz relatīvā riska korekciju katram atsevišķam portfeļa instrumentam. Grupa un Banka izmanto šādu trīs līmeņu datu hierarhiju, nosakot un atspoguļojot finanšu instrumentu patieso vērtību ar vērtēšanas metodi: Pirmais līmenis:

kotētās cenas aktīvā tirgū;

Otrais līmenis:

citas patiesās vērtības noteikšanas metodes, kurās visi dati, kas

Trešais līmenis:

būtiski ietekmē patieso vērtību, tiek novēroti tirgū; citas patiesās vērtības noteikšanas metodes, kurās tiek izmantoti dati, kas būtiski ietekmē patieso vērtību, bet netiek novēroti tirgū.

Patiesā vērtība finanšu instrumentiem, kas vērtēti patiesajā vērtībā tiek noteikta, balstoties un publiski kotētām cenām. Gadījumos, kad augstākminētajiem aktīviem šāda cena nav pieejama, patiesā vērtība tiek noteikta balstoties uz citiem datiem, novērojamiem tirgū. Patiesā vērtība atvasinātajiem finanšu instrumentiem tiek noteikta, balstoties uz brokeru noteiktajām cenām. Nosakot patieso vērtību finanšu aktīviem, kas nav kotēti tirgū, tiek izmantoti vērtības noteikšanas modeļi, kas balstīti uz pieņēmumiem un aplēsēm par darījuma partnera iespējamiem nākotnes finanšu rādītājiem. Patiesā vērtība kredītiem tika aprēķināta, ņemot vērā pastāvošas mainīgās likmes un attiecinot tās uz kredītiem ar fiksētām procentu likmēm, izņemot kredītus ar īsu dzēšanas termiņu (aptuveni līdz 1 gadam). Patiesā vērtība saistībām tika aprēķināta, ņemot vērā pastāvošas tirgus procentu likmes attiecīgiem termiņnoguldījumiem. Tiek pieņemts, ka finanšu aktīvu un pasīvu, kas ir likvīdi vai kuriem ir īss dzēšanas termiņš neto bilances vērība ir pietuvināta to patiesajai vērībai. Šo pieņēmumu izmanto arī beztermiņa noguldījumiem, uzkrājuma kontiem bez iepriekš noteikta termiņa un mainīgu likmju finanšu instrumentiem.


24


GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums) (7) Finanšu aktīvu uzskaite un novērtēšana

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu instrumenti Bankas pārskatā par finanšu stāvokli sākotnēji tiek uzrādīti pēc to patiesās vērtības. Tirdzniecības portfelī iekļauto finanšu instrumentu atzīšanai Banka izmanto norēķinu datuma uzskaiti, t.i. aktīvi Bankas pārskatā par finanšu stāvokli tiek uzrādīti tikai tad, kad tie tiek nodoti/piegādāti Bankai. Jebkuras patiesās vērtības izmaiņas laikā no tirdzniecības datuma līdz norēķinu datumam tiek atzītas peļņas un zaudējumu aprēķinā. Pēc sākotnējas atzīšanas tirdzniecības portfelī iekļautie finanšu instrumenti Bankas pārskatā par finanšu stāvokli tiek novērtēti to patiesajā vērtībā. Patiesā vērtība ir ticami novērtējama: Kredīti un tamlīdzīgās prasības Bankas pārskatā par finanšu stāvokli tiek uzrādītas to amortizētajā iegādes vērtībā. Saistības par kredītu izsniegšanu līdz izsniegšanas (norēķinu) datumam tiek uzrādītas iespējamās saistībās un garantijās neizsniegtā kredīta atlikuma (limita) summas apmērā. Gadījumos, ja pastāv objektīva vērtības pazemināšanās varbūtība norāda, ka Banka nespēs saņemt visas viņai pienākušās summas (pamatsummu un procentus), tad vērtības samazināšanas apmērā tiek veidoti speciālie uzkrājumi. Peļņa vai zaudējumi, kas saistīti ar kredītu u.tml. prasību vērtības samazināšanu vai to izslēgšanu no bilances, un kas radušies amortizācijas procesā, tiek iekļauti Bankas peļņas un zaudējumu aprēķinā to rašanas periodā. Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi sākotnēji Bankas pārskatā par finanšu stāvokli tiek uzrādīti pēc to patiesās vērtības, iekļaujot tajā darījuma izmaksas, kas tieši saistītas ar finanšu aktīva iegādi. Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi tiek atzīti izmantojot norēķinu datuma uzskaiti. Jebkuras patiesās vērtības izmaiņas laikā no tirdzniecības datuma līdz norēķinu datumam tiek atzītas pārējos visaptverošos ienākumos. Pēc sākotnējas atzīšanas pārdošanai pieejami finanšu aktīvi tiek novērtēti pēc patiesās vērtības. Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu patiesās vērtības noteikšanas metodes atbilsts tirdzniecības portfeļa finanšu instrumentu patiesās vērtības noteikšanas metodēm. Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu peļņa vai zaudējumi no patiesās vērtības izmaiņām tiek iekļauti Bankas kapitālā kā pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezerve to rašanas periodā. Ja pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi ir nopirkti ar kuponu, diskontu vai ar prēmiju, tad šī starpība līdz ieguldījuma dzēšanas termiņam tiek amortizēta izmantojot efektīvo procentu metodi un tiek iekļauta Bankas peļņas un zaudējumu aprēķinā kā procentu ieņēmumi vai kā procentu ieņēmumu samazinājums prēmijas gadījumā.


25


GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums) (8) Finanšu instrumenti Grupas finanšu instrumenti tiek klasificēti šādās kategorijās, t.i. finanšu aktīvi, kuru patiesās vērtības izmaiņas tiek atspoguļotas peļņā vai zaudējumos, kredīti un debitoru prasības un pārdošanai pieejami finanšu aktīvi.

Finanšu aktīvi, kuru patiesās vērtības izmaiņas tiek atspoguļotas peļņā vai zaudējumos ir finanšu aktīvi, kas tiek klasificēti kā tirdzniecības nolūkos turēti finanšu aktīvi, jo tie ir: iegādāti ar galveno mērķi pārdot tos tuvākajā laikā; daļa no finanšu instrumentu portfeļa, kas tiek kopīgi pārvaldīti un ir pierādījumi par nesenu īstermiņa peļņas gūšanu; atvasinātie instrumenti - derivatīvi (izņemot tādus derivatīvus, kas ir finanšu garantijas līgumi vai noteikti un spēkā esoši riska ierobežošanas instrumenti). Finanšu aktīvi, kas ir klasificēti kā tirdzniecības nolūkā turēti, netiek pārklasificēti citā kategorijā.

Kredīti un debitoru prasības ir neatvasinātie finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem, kuri netiek kotēti aktīvajā tirgū pie sākotnējas atzīšanas. Kredīti un debitoru prasības ir radušās Grupai un Bankai veicot kreditēšanas darbību, pārdodot aktīvus vai sniedzot pakalpojumus tieši parādniekam, vai ņemot dalību cita aizdevēja piešķirtā kredītā, un tās nav radītas kā finanšu aktīvi, ar nolūku tos tūlīt vai īsā laika periodā pārdot. Kad Grupa ir iznomātājs nomas līgumā, kas nodod visus ar aktīva īpašumtiesībām saistītos riskus un labumus iznomātājam, šī vienošanās tiek klasificēta kā finanšu noma, un pircēju parādi, kas vienādi ar neto ieguldījumu nomā, tiek atzīti un uzrādīti kā kredīti.

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi ir neatvasināti finanšu aktīvi, kas tiek noteikti kā pārdošanai pieejami finanšu aktīvi vai nav klasificēti kādā no augstāk minētām kategorijām. Finanšu aktīvu un saistību atzīšana Kopumā finanšu instrumenti Grupas un Bankas pārskatā par finanšu stāvokli tiek atzīti tad, kad Grupa un Banka kļūst par instrumenta līguma pusi, izņemot: kredītsaistības, kas ir atzītas kredītu izsniegšanas brīdī; finanšu garantijas un akreditīvus, kas tiek atzīti, kad attiecīgā samaksa saņemta līdz ar attiecīgās summas atzīšanu. Finanšu aktīviem un saistību uzskaite un novērtēšana Visas finanšu saistības tiek novērtētas amortizētajā pašizmaksā, izņemot patiesajā vērtībā novērtētās finanšu saistības ar atspoguļojumu peļņā vai zaudējumos un tādas finanšu saistības, kuras rodas brīdī, kad ar patiesajā vērtībā novērtēta finanšu aktīva nodošanu netiek izpildīti šī aktīva atzīšanas pārtraukšanas kritēriji. Amortizētā pašizmaksa tiek aprēķināta, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Prēmijas un diskonti, iekļaujot sākotnējās darījuma izmaksas, tiek iekļauti saistītā finanšu instrumenta uzskaites vērtībā un amortizēti, pamatojoties uz finanšu instrumenta efektīvo procentu likmi.


26


GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums) (8) Finanšu instrumenti (turpinājums) Finanšu aktīvu izslēgšana Finanšu aktīvs (vai attiecīgi finanšu aktīva daļa vai daļa no līdzīgu finanšu aktīvu grupas) tiek izslēgts no finanšu stāvokļa pārskata, ja tiesībām saņemt aktīva naudas plūsmas ir beidzies termiņš; vai Grupa un Banka ir nodevušas savas tiesības saņemt ar aktīvu saistīto naudas plūsmu vai arī ir paturējušas tiesības saņemt aktīva naudas plūsmu, bet vienlaikus ir uzņēmušās pienākumu to pilnībā bez būtiskas kavēšanās maksāt trešajai pusei saskaņā ar vienošanos „par tālāku nodošanu”; un Grupa un Banka ir vai nu (a) nodevušas visus ar aktīviem saistītos būtiskos riskus un atlīdzības, vai (b) nav ne nodevušas, ne paturējušas visus ar aktīviem saistītos būtiskos riskus un atlīdzības, bet ir nodevušas kontroli pār aktīvu. Ja Grupa un Banka ir nodevuši to tiesības saņemt ar aktīvu saistīto naudas plūsmu vai ir noslēgušas vienošanos „par tālāku nodošanu” un nav ne nodevušas, ne paturējušas visus ar aktīvu saistītos būtiskos riskus un atlīdzības un nav nodevušas kontroli pār aktīvu, tad aktīvs tiek atzīts pārskatā par finanšu stāvokli tādā apmērā, kāda ir Grupas un Bankas turpmāka dalība aktīvā. Turpmāka dalība, kas izpaužas garantijas formā pār nodoto aktīvu, tiek novērtēta zemākajā no vērtībām: aktīva sākotnējās uzskaites vērtība vai maksimālā atlīdzības summa, kāda no Grupas un Bankas varētu būt pieprasīta. Ja turpmākā dalības forma ir rakstiska un/vai nopirkta opcija (tostarp naudas ieskaitīšanas opcija vai tamlīdzīgs nodrošinājums) par nodoto aktīvu, Grupas un Bankas pastāvīgās dalības apmērs ir nodotā aktīva summa, kuru Grupa vai Banka var atpirkt, izņemot rakstisku pārdošanas opcijas (tostarp naudas ieskaitīšanas opcijas vai tamlīdzīgu nodrošinājumu) gadījumu aktīvam, kas novērtēts patiesajā vērtībā, tad Grupas un Bankas pastāvīgās dalības apmērs tiek ierobežots līdz nodotā aktīvā un opcijas realizācijas cenas viszemākajai patiesai vērtībai. Finanšu saistību izslēgšana Finanšu saistības tiek izslēgtas no finanšu stāvokļa pārskata, kad parādu saistības ir izpildītas, anulētas vai beidzies to termiņš. Ja pastāvošās finanšu saistības tiek aizstātas ar citām tā paša aizdevēja saistībām uz būtiski atšķirīgiem noteikumiem, vai esošo saistību noteikumi tiek būtiski pārveidoti, šāda apmaiņa vai pārveidošana tiek uzskatīta par sākotnējo saistību izslēgšanu un jaunu saistību atzīšanu, un starpība starp attiecīgajām uzskaites vērtībām tiek atzīta kā peļņa vai zaudējumi. (9) Ieguldījumi meitas un asociētajās sabiedrībās Bankas atsevišķajos finanšu pārskatos

Ieguldījumi meitas un asociētajās sabiedrībās tiek uzrādītas Bankas atsevišķos finanšu pārskatos pēc iegādes vērtības, ieskaitot darījuma izmaksas. Gadījumā, ja ieguldījuma uzskaites vērtība pārsniedz tās atgūstamo summu, tā tiek samazināta līdz atgūstamai vērtībai. Šī samazināšanās tiek atzīta kā zaudējumi no vērtības samazināšanās. Ar šiem ieguldījumiem saistītās saņemtās dividendes ir iekļautas Bankas visaptverošā ienākuma pārskata peļņā vai zaudējumos.


27


GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums) (10) Atvasinātie līgumi Atvasinātie finanšu instrumenti ir līgumi, kuru patiesās vērtības mainās, ja mainās finanšu instrumentam piesaistītie mainīgie lielumi, tādi kā ārvalstu valūtas kursi, procentu likmes vai primārie finanšu instrumenti (bāzes aktīvs). Visi atvasinātie līgumi tiek novērtēti pēc patiesās vērtības un uzrādīti bilancē kā aktīvi, ja to patiesā vērtība ir pozitīva un kā saistības, ja to patiesā vērtība ir negatīva. Atvasināto instrumentu, kam nav piemērojama riska ierobežošanas uzskaite, patiesās vērtības izmaiņas , tiek iekļautas kā peļņa vai zaudējumi visaptverošā ienākuma pārskatā. (11) Finanšu aktīvu vērtības samazināšanas zaudējumi Amortizētajā vērtībā uzskatītie finanšu aktīvi Ja ir objektīvs pierādījums vērtības samazināšanās zaudējumiem, zaudējumu apjoms tiek uzrādīts kā starpība starp aktīva uzskaites vērtību un novērtēto nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību (izņemot nākotnes kredītu zaudējumus, kas nav vēl radušies), kas ir diskontēta, piemērojot finanšu aktīva sākotnējo efektīvo procentu likmi. Aktīva uzskaites vērtība tiek samazināta, izveidojot uzkrājumus. Zaudējumu apjoms tiek atzīts kā zaudējumi visaptverošo ienākumu pārskatā. Grupa un Banka vispirms individuāli novērtē vai pastāv objektīvs pierādījums tam, ka amortizētā pašizmaksā vērtētajiem finanšu aktīviem (tādi, kā prasības pret bankām un kredīti un avansi klientiem), kas ir individuāli nozīmīgi ir notikusi vērtības samazināšanās un individuāli vai kolektīvi- tādiem finanšu instrumentiem, kas nav individuāli nozīmīgi. Ja tiek konstatēts, ka nav objektīva pierādījuma, ka pastāv vērtības samazināšanās individuāli novērtētam finanšu aktīvam, neatkarīgi no tā, vai aktīvs ir nozīmīgs vai nē, tas tiek iekļauts finanšu aktīvu grupā ar līdzīgu kredītriska grupas raksturojumu un šai grupai kolektīvi tiek izvērtēta vērtības samazināšanās. Kolektīvi vērtējamiem finanšu aktīviem vērtības samazināšanās aplēse balstās uz vēsturisko zaudējumu attiecību, kas tiek noteikta, ņemot vērā zaudējumu pieredzi kredītiem ar līdzīgiem riska parametriem par pēdējiem gadiem. Aktīvi, kuriem individuāli novērtē vērtības samazināšanos un kuriem vērtības samazināšanās zaudējumi tiek atzīti, netiek pakļauti kolektīvai vērtības samazināšanās novērtēšanai. Ja nākamajā periodā vērtības samazināšanās zaudējumu apjoms samazinās un šo samazināšanos var objektīvi attiecināt uz notikumu pēc vērtības samazināšanās atzīšanas, iepriekš atzītie vērtības samazināšanas zaudējumi tiek apvērsti. Jebkura sekojoša vērtības samazināšanās zaudējumu apvērse tiek atzīta kā peļņa vai zaudējumi tādā apmērā, ka aktīva uzskaites vērtība apvērses brīdī nepārsniedz amortizēto vērtību, kāda tā būtu bijusi apvērses brīdī, ja nebūtu bijusi atzīta vērtības samazināšanās. Kad iespējams, Grupa un Banka mēģina pārstrukturizēt kredītus. Par pārstrukturētiem kredītiem Grupa un Banka uzskata kredītus, kuriem tika piešķirti atvieglojumi (concession) tādu ekonomisku vai juridisku iemeslu dēļ, kas saistīti ar aizņēmēja finansiālām grūtībām, kurus citā gadījumā Grupa un Banka nebūtu piešķīrusi un kuri var izpausties kā sekojoša veida restrukturizācija: jebkāda kredīta nosacījumu atvieglošana, piemēram, kredīta termiņa pagarināšana, kredīta maksājumu atlikšana, procentu kapitalizācija, sākotnējās procentu likmes samazināšana; nodrošinājuma vai citu aktīvu pārņemšana daļējai kredīta samaksai; sākotnējā aizņēmēja aizstāšana vai papildu parādnieka iesaistīšana. Pēc pārstrukturēšanas kredītus turpina izvērtēt vai pastāv vērtības samazināšanas zaudējums, izvērtējot individuāli vai grupā un izmantojot sākotnējo efektīvo procentu likmi. Gadījumā, ja kredīts zaudēja visu vērtību un ir veiktas visas iespējamās darbības parāda atgūšanai, kredītam tiek izveidoti 100% uzkrājumi un Grupas un Bankas vadība pieņem lēmumu par zaudētā parāda norakstīšanu no pārskata par finanšu stāvokli.


28


GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums) (11) Finanšu aktīvu vērtības samazināšanas zaudējumi (turpinājums)

Pārdošanai pieejamie aktīvi Grupa un Banka novērtē katrā atskaites datumā, vai pastāv objektīvi pierādījumi, ka pārdošanai pieejamo vērtspapīru vērtība ir samazinājusies. Ja šādi pierādījumi pastāv, tad pārdošanai pieejamiem ieguldījumiem kumulatīvie vērtības samazināšanās zaudējumi, kas novērtēti kā starpība starp iegādes izmaksām, atskaitot jebkuras pamatsummas atmaksu, un aktīvu amortizēto vērtību un pašreizējo patieso vērtību, atskaitot jebkurus vērtības samazinājuma zaudējumus, kas iepriekš atzīti, tiek pārvietoti no pārējiem visaptverošiem ienākumiem un atzīti kā peļņa vai zaudējumi. Vērtības samazināšanās zaudējumi, kas tiek atzīti peļņā vai zaudējumos, pēc tam tiek pārvērsti par fiksētu ienākumu (parāda) investīcijām, ja tiek novērots patiesās vērtības pieaugums, ko var objektīvi saistīt ar notikumu, kas iestājies pēc tam, kad tika atzīti zaudējumi no vērtības samazināšanās. Vērtības samazināšanās pierādījumu novērtēšanai un vērtības samazināšanās summas noteikšanai vai tās pārvēršanai nepieciešams vadības vērtējums un aplēses. Vērtības samazināšanās zaudējumus no kapitāla vērtspapīriem nekad nereversēti caur peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Banka pārskata tās parāda vērtspapīrus, kas klasificēti kā pārdošanai pieejami ieguldījumi, katrā atskaites datumā, lai izvērtētu, vai to vērtība nav samazinājusies. Tam nepieciešams līdzīgas aplēses, kādas tiek piemērotas individuālajam kredītu un avansu novērtējumam. Banka reģistrē arī patiesās tirgus vērtības samazināšanos pārdošanai pieejamiem kapitāla ieguldījumiem, ja ir noticis nozīmīgs vai ilgstošs patiesās vērtības kritums līdz līmenim zem to pašizmaksas. Lai noteiktu, kas ir „nozīmīgs" vai "ilgstošs" nepieciešams novērtējums. Veicot šo novērtējumu, banka nosaka, citu faktoru starpā, vēsturiskās akciju cenu svārstības un ilgumu, un to, par cik ieguldījuma patiesā vērtība ir mazāka par tās pašizmaksu. (12) Nomas klasifikācija Nosakot nomas klasifikāciju, vērā tiek ņemti tikai riski un atlīdzības, kas raksturīgas īpašumtiesībām uz nomāto aktīvu nomas perioda laikā. Riski ietver iespējamību ciest zaudējumus neizmantotas kapacitātes vai novecojušu tehnoloģiju dēļ, kā arī aktīva vērtības samazināšanās rezultātā, kamēr atlīdzības ietver iespējamu peļņu no aktīva vērtības pieauguma vai aktīva atlikušās vērtības realizācijas nomas perioda beigās. Savukārt, riski, kas saistīti ar aktīva būvniecību pirms nomas sākuma, tā būvniecības finansēšanu un pakalpojumu izmaksām, izmantojot nomāto aktīvu, nav saistīti ar nomātā aktīva īpašumtiesībām nomas perioda laikā un, mūsuprāt, nav jāņem vērā, nosakot nomas klasifikāciju. Nomas klasifikāciju nosaka nomas perioda sākumā un to nemaina, izņemot gadījumus, kad ir notikušas izmaiņas nomas līgumā. (13) Nefinanšu aktīvu vērtības samazināšanas zaudējumi Katrā pārskata perioda beigu datumā Banka novērtē, vai nepastāv pazīmes, kuras liecinātu, ka nefinanšu aktīviem, izņemot ieguldījumu īpašumu, zemi un ēkas, kas uzrādītas pamatlīdzekļu sastāvā, un atliktā nodokļa aktīvu, varētu būt samazinājusies vērtība. Ja tiek konstatēts, ka šādas pazīmes pastāv, tiek aplēsta aktīva atgūstamā summa. Nemateriālās vērtības atgūstamā summa tiek izvērtēta katrā pārskata perioda beigu datumā. Zaudējumus no vērtības samazināšanās atzīst brīdī, kad aktīva vai tā naudu pelnošās vienības uzskaites summa pārsniedz tās atgūstamo summu. Naudu pelnošā vienība ir mazākā nosakāmā aktīvu grupa, kas rada naudas plūsmu, kuras ir neatkarīgas no citiem aktīviem un grupām. Zaudējumus no vērtības samazināšanās atzīst visaptverošo ienākumu pārskatā. Zaudējumus no vērtības samazināšanās, kas atzīti attiecībā uz naudu pelnošām vienībām, sākotnēji attiecina, lai samazinātu tām piešķirtās nemateriālās vērtības uzskaites vērtību, un pēc tam, lai proporcionāli samazinātu pārējo šajā vienībā (vienību kopumā) ietilpstošo aktīvu uzskaites vērtību. Aktīva vai naudu ienesošās vienības atgūstamā summa ir lielākā no tās lietošanas vērtības vai patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas. Novērtējot lietošanas vērtību, aplēstās nākotnes naudas plūsmas tiek diskontētas līdz tās pašreizējai vērtībai, izmantojot pirmsnodokļu diskonta likmi, kura atspoguļo naudas laika vērtības pašreizējo tirgus novērtējumu un riskus, kas saistīti ar attiecīgo aktīvu. AS “TRASTA KOMERCBANKA” Vienotais reģ. Nr. 40003029667 Miesnieku iela 9, Rīga, Latvija, LV-1050

29


GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums) (14) Pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi Pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi gada pārskatā ir uzrādīti iegādes vērtībā, kura ir samazināta par uzkrāto nolietojumu. Nolietojums tiek aprēķināts pēc lineārās metodes, ņemot vērā šo aktīvu lietderīgās paredzamo lietošanas laiku. Tika pielietotas šādas nolietojuma likmes: Pamatlīdzekļi: Ēkas Mēbeles un aprīkojums Datori un ofisa tehnika Transporta līdzekļi Pārējie pamatlīdzekļi Nemateriālie aktīvi: Patenti, licences un preču zīmes Programmnodrošinājums Koncesijas Pārējie nemateriālie aktīvi

2-5% gadā 10% gadā 25% gadā 20% gadā 20-50% gadā 20% gadā

20% gadā 10% gadā 20% gadā Īsākā lietderīgās Nomāto telpu kapitālās lietošanas un izmaksas nomas perioda laikā Turpmākās izmaksas ir iekļautas aktīva uzskaites vērtībā vai attiecīgi atzītas kā atsevišķs aktīvs vienīgi, ja pastāv iespēja, ka Grupa un Banka no posteņa nākotnē saņems iegūto saimniecisko labumu un posteņa vērtība ir droši nosakāma. Nomas objektu uzlabojumi īsākajam to lietderīgās lietošanas laikam un atlikušajam nomas līguma periodam tiek kapitalizēti un to vērtība koriģēta, piemērojot vienmērīgu amortizācijas atskaitījumu metodi, ja pamatlīdzekļu nomas līgums neparedz to kompensāciju. Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu realizācijas tiek uzrādīti atbilstošā perioda peļņas un zaudējumu aprēķinos. (15) Nomātie aktīvi - nomnieks Aktīvi, kurus Grupa un Banka tur tādas nomas ietvaros, kas paredz būtībā visu ar piederību saistīto risku un atlīdzību nodošanu Grupai vai Bankai, tiek klasificēti kā finanšu noma. Nomātais aktīvs sākotnēji tiek novērtēts zemākajā no tā patiesās vērtības un minimālo nomas maksājumu pašreizējās vērtības. Pēc sākotnējās novērtēšanas nomāto aktīvu uzskaita saskaņā ar šim aktīva tipam piemērojamo grāmatvedības politiku. Aktīvi, kas tiek turēti pārējās nomas ietvaros, tiek klasificēti kā operatīvā noma, un tie netiek atzīti Grupas finanšu stāvokļa pārskatā. (16) Citi ilgtermiņa aktīvi Citi ilgtermiņa aktīvi sastāv no ilgtermiņa projektu izveidošanas izmaksām. Ilgtermiņa projektu izveidošanas izmaksas tiek atspoguļotas pēc zemākās no vērtībām: iegādes vai tīrās realizācijas vērtības. 23. pielikumā minētie zemes gabali, tika iegādāti ar mērķi uz tiem veikt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju celtniecību un nodomu pārdot šos dzīvokļus. (17) Iespējamās saistības un garantijas Ikdienas uzņēmējdarbībā Grupa ir iesaistīta finanšu darījumos, kas saistīti ar kredītu piešķiršanu, galvojumu izsniegšanu un akreditīvu noformēšanu.


30


GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums) (18) Aktīvi un pasīvi pārvaldīšanā Aktīvi un pasīvi pārvaldīšanā ietver aktīvus un pasīvus, kurus Grupa un Banka pārvalda klientu uzdevumā un kas ir reģistrēti uz Grupas vai Bankas vārda. Grupa un Banka netiek pakļauta kredītriskam, tirgus riskam, kā arī jebkuriem citiem riskiem saistībā ar aktīviem pārvaldīšanā. Aktīvi un pasīvi pārvaldīšanā netiek atspoguļoti Grupas un Bankas pārskatā par finanšu stāvokli. (19) Nauda un tās ekvivalenti Nauda un tās ekvivalenti ietver skaidras naudas atlikumus Grupas un Bankas kasē un prasības pret kredītiestādēm, kuru sākotnējais atmaksas termiņš nepārsniedz 3 mēnešus, atskaitot saistības pret kredītiestādēm, kuru termiņš nepārsniedz 3 mēnešus un kam pastāv nenozīmīgs vērtības izmaiņu risks. (20) Nodokļi Saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu likumdošanas prasībām uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts 15% (2012: 15%) apmērā no attiecīgajā nodokļu periodā iegūtajiem ar nodokli apliekamajiem ienākumiem, kas tiek koriģēts par neatskaitāmiem ienākumiem un izdevumiem. Atliktie nodokļu maksājumi tiek paredzēti visām īslaicīgām atšķirībām, kas rodas starp aktīvu un saistību uzskaites vērtībām un to nodokļu aplikšanas bāzi saskaņā ar grāmatvedības un nodokļu likumdošanas prasībām. Atliktie nodokļu aktīvi vai saistības tiek aprēķināti, pamatojoties uz nodokļu likmēm, kuras ir paredzēts piemērot tad, kad izzudīs īslaicīgās atšķirības. Galvenās īslaicīgās atšķirības rodas no atšķirīgām pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu nolietojuma likmēm, kas tiek pielietotas finanšu uzskaitē un nodokļu saistību aprēķināšanā, kā arī no iepriekšējo periodu nodokļu zaudējumiem. Atlikto nodokļu maksājuma aktīva postenis tiek iekļauts finanšu pārskatos tikai tādos gadījumos, kad šī aktīva atgūšana ir iespējama. Lai atzītu atlikto nodokļu aktīvus Grupas vadībā novērtē savu turpmāko darbību un spēju izmantot nodokļu zaudējumus noteiktā laikā. Informācija par aplēsēm un pieņēmumiem, uz kuriem Grupas un Bankas vadība pamatojas, ir sniegta 13. pielikumā. (21) Aplēšu izmantošana finanšu pārskatu sagatavošanā Sagatavojot finanšu pārskatu saskaņā ar Eiropas Savienības pieņemtiem starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, Grupas un Bankas vadībai nākas pamatoties uz zināmām aplēsēm un pieņēmumiem, kas ietekmē atsevišķus finanšu pārskatos atspoguļoto aktīvu, saistību, ieņēmumu un izdevumu posteņu atlikumus, kā arī atklāto informāciju par iespējamo saistību apmēru. Sagatavojot finanšu pārskatus, nozīmīgas aplēses tiek izmantotas un pieņēmumi ir veikti saistībā ar nomas klasifikāciju (21.pielikums), nolietojumu (atlikušo vērtību un lietderīgās lietošanas termiņu, 24.pielikums), uzkrājumiem finanšu instrumentiem (21.pielikums), finanšu instrumentu patieso vērtību (17. un 19.pielikums), ilgtermiņa projektu izmaksu atgūšanu (26.pielikums) un atliktā nodokļa aktīvu atzīšanu (13.pielikums). Nākotnes notikumi var ietekmēt pieņēmumus, pamatojoties uz kuriem veiktas attiecīgās aplēses. Jebkāda aplēšu izmaiņu ietekme tiek atspoguļota finanšu pārskatā periodā, kad aplēses tiek pārskatītas. (22) Notikumi pēc pārskata perioda beigām Notikumi pēc pārskata gada beigām, kas sniedz papildu informāciju par Grupas stāvokli uz atskaites datumu (koriģējošie notikumi) tiek atspoguļoti finanšu pārskatos. Notikumi pēc pārskata gada beigām, kas nav koriģējoši notikumi, ja tie ir svarīgi, tiek uzrādīti finanšu pārskata Pielikumos.


31


GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums) (23) Grāmatvedības politiku izmaiņu atspoguļošanas principi Vienveidīgu darījumu, faktu un notikumu uzskaitei Grupa pielieto konsekventas grāmatvedības metodes. Grupa maina politiku tikai tad, ja to nosaka ārējie normatīvie akti (standarti un interpretācijas), vai, ja grāmatvedības politikas maiņa ļauj sastādīt finanšu pārskatus, kas sniedz ticamu un atbilstošāku informāciju par darījumu, faktu un notikumu ietekmi uz Grupas finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu. Grāmatvedības politikas maiņa tiek piemērota retrospektīvi, t.i. tiek labots katra ietekmētā pašu kapitāla posteņa atlikums visos finanšu pārskatā uzrādītājos iepriekšējos periodos, kā arī tiek laboti pārējie salīdzināmie rādītāji par visiem uzrādītājiem iepriekšējiem periodiem tā, it kā jaunā grāmatvedības politika būtu piemērota vienmēr. (24) Darbības turpināšana Banka ir veikusi savas turpmākās darbības novērtējumu un uzskata, ka ņemot vērā kredītu tirgus atveseļošanās tendences un Bankas veiktos atbalsta pasākumus klientu kredītu restrukturizācijā, var prognozēt, ka nedrošo kredītu īpatsvars nākamo gadu laikā samazināsies, kas savukārt pozitīvi ietekmēs arī Bankas izveidoto uzkrājumu apjomu un tādā veidā uzlabos Bankas rentabilitāti kopumā. (25) Pielikums par Ukrainas uzņēmējdarbības vidi Kopš Ukrainas valdības lēmuma neparakstīt Asociācijas līgumu un padziļinātas un visaptverošas brīvas tirdzniecības nolīgumu ar Eiropas Savienību 2013. novembra beigās Ukrainas politiskā un ekonomiskā situācija ir ievērojami pasliktinājusies. Politiskie un sociālie nemieri kopā ar pieaugošo reģionālo spriedzi ir padziļinājuši pašreizējo ekonomisko krīzi un radījuši vēl lielāku valsts budžeta deficītu un Ukrainas Nacionālās bankas ārvalstu valūtas rezervju izsīkšanu, kā rezultātā vēl vairāk pazeminājās Ukrainas suverēno parādu kredītreitings. 2014. gada februārī pēc nacionālās valūtas devalvācijas, Ukrainas Nacionālā banka ieviesa noteiktus administratīvos ierobežojumus valūtas konvertēšanas darījumiem, kā arī paziņoja par pāreju uz mainīgu valūtas kursa režīmu. Galīgo lēmumu un politiskās un ekonomiskās krīzes sekas ir grūti prognozējamas, taču tām var būt vēl smagāka ietekme uz Ukrainas ekonomiku. Kaut gan vadība uzskata, ka tā veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu Grupas uzņēmējdarbības ilgtspējīgumu, pašreizējās nestabilās uzņēmējdarbības vides apstākļu turpināšanās varētu negatīvi ietekmēt Grupas rezultātus un finansiālo stāvokli šobrīd neprognozējamā veidā. Šie konsolidētie finanšu pārskati atspoguļo Bankas vadības pašreizējo vērtējumu par Ukrainas biznesa vides ietekmi uz Grupas darbību un finanšu stāvokli. Nākotnes biznesa vide var atšķirties no vadības prognozēm. Šie konsolidētie finanšu pārskati neietver nekādas korekcijas attiecībā uz Ukrainas notikumu ietekmi, kas notikuši pēc pārskata perioda beigu datuma. Aktīvu un saistību struktūra pēc to ģeogrāfiskā profila ir sniegta 39. pielikumā. (26) Pārņemtie aktīvi Gadījumos, kad Banka pārņem īpašumu, kas kalpoja kā nodrošinājums izsniegtiem kredītiem, (pārņemšanas vai iegādes rezultātā), sākotnēji aktīvs tiek atzīts darījuma izmaksās. Nākamajos periodos šie aktīvi tiek atspoguļoti iegādes izmaksās, atskaitot vērtības samazinājumu, ja tāds ir. (27) Darbinieku pabalsti Darbinieku īstermiņa pabalsti tiek norakstīti izdevumos attiecīgā pakalpojuma sniegšanas brīdī. Saistība tiek atzīta par summu, kas būtu jāmaksā Grupai, pastāvot juridiskām vai formālām saistībām maksāt šo summu par iepriekšējiem pakalpojumiem, ko sniedzis darbinieks, un saistības var būt ticami novērtētas. Nekādi citi darbinieku pabalstu veidi netika sniegti.


32

FINANŠU PĀRSKATI UN KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR GADU, KAS NOSLĒDZĀS 2013. GADA 31. DECEMBRĪ BANKAS FINANŠU PĀRSKATU UN KONSOLIDĒTO FINANŠU PĀRSKATU PIELIKUMI Tūkstošos latu

3

Banka 2013

1 249 7 255 2 430

1 590 6 184 1 597

1 249 7 363 2 430

1 590 6 082 1 596

444

347

444

347

2012

275 169 152

101 246 83

275 169 152

101 246 83

9 100

8 204

9 208

8 102

(984) (547) (4) (747) (79)

(1 980) (765) (10) (676) (68) (67)

(984) (547) (4) (747) (79)

(1 980) (765) (10) (676) (81) (67)

(2 361)

(3 566)

(2 361)

(3 579)

7 191 2 454 654 274 208 97 14 6 183

4 574 817 625 245 101 88 10 22 49

7 194 2 454 654 274 208 97 14 6 147

4 575 818 625 245 101 88 10 22 49

11 081

6 531

11 048

6 533

PROCENTU IZDEVUMI Procenti par klientu noguldījumiem Maksājumi Noguldījumu garantiju fondā Procenti par saistībām pret kredītiestādēm Procenti par pakārtotām saistībām Procenti par emitētiem parāda vērtspapīriem Pārējie procentu izdevumi

5

2012

PROCENTU IENĀKUMI Procenti no prasībām pret kredītiestādēm Procenti no klientiem izsniegtajiem kredītiem t.sk. par nedrošiem kredītiem Procenti no parāda un citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu t.sk. tirdzniecības nolūkā turētiem t.sk. pārdošanai pieejamiem Pārējie procentu ienākumi

4

Grupa 2013

KOMISIJAS NAUDAS IENĀKUMI Pārskaitījumi Vērtspapīru operācijas Uzticības (trasta) operācijas Kredītkartes Norēķinu kontu apkalpošana Skaidras naudas operācijas Akreditīvi Garantijas Citi komisijas naudas ienākumi


33


6

Banka 2013

2012

(1 045) (400) (150) (64) (63)

(733) (136) (114) (49) (93)

(1 045) (400) (150) (64) (57)

(732) (136) (114) (49) (93)

(1 722)

(1 125)

(1 716)

(1 124)

NETO PEĻŅA/(ZAUDĒJUMI) NO TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTAJIEM FINANŠU AKTĪVIEM Tirdzniecības (zaudējumi)/peļņa, neto Pārvērtēšanas peļņa/(zaudējumi), neto

8

2012

KOMISIJAS NAUDAS IZDEVUMI Pārskaitījumi Vērtspapīru operācijas Kredītkartes Skaidras naudas operācijas Citi komisijas naudas izdevumi

7

Grupa 2013

(261) 649

36 (93)

(261) 649

36 (93)

388

(57)

388

(57)

1 603 439 212 (5)

1 747 161 (146) (20)

1 592 438 212 (5)

1 746 139 (146) (20)

2 042

1 908

2 030

1 885

ĀRVALSTU VALŪTU TIRDZNIECĪBAS UN PĀRVĒRTĒŠANAS PEĻŅA Tirdzniecības peļņa, neto Pārvērtēšanas peļņa/(zaudējumi), neto t.sk. spot darījumu pārvērtēšana, neto t.sk. forward darījumu pārvērtēšana, neto

Tirdzniecības peļņa pārsvarā sastāv no starpības starp valūtas pirkšanas un pārdošanas cenām darījumos ar klientiem.

9

PĀRĒJIE IENĀKUMI Iepriekšējā periodā Bankas pārējos ienākumos bija iekļauta arī peļņa 1 335 tūkstošu latu apmērā no objekta, kuru Banka ir pārdevusi Grupas meitas sabiedrībai. Rezultātā Grupas peļņa vai zaudējumi ir koriģēti par šo peļņu un tā tika izslēgta no konsolidācijas. Pārskata gadā daļa no objekta tika realizēta trešajām personām, kā rezultātā konsolidācijas līmenī ir saņemta peļņa 828 tūkstoši latu apmērā. Informācija par objektu ir sniegta 23. pielikumā. Pārskata gada pārējos ienākumos ir iekļauti citi dažādi ienākumi, t.sk. no seifu īres maksas un dārgmetālu uzglabāšanu.


34


10

Grupa 2013

2012

Banka 2013

2012

PERSONĀLA IZDEVUMI Atalgojums un izdevumi: Padome Valde Pārējais personāls Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas: Padome Valde Pārējais personāls Izmaiņas uzkrājumos neizmantotajiem atvaļinājumiem un prēmijām: Valde Pārējais personāls

(4 764) (171) (520) (4 073) (1 048) (42) (134) (872) (3)

(11) 8 (5 815)

Padome Valde Pārējais personāls

(4 311) (141) (425) (3 745) (946) (33) (106) (807) (23)

2 (25) (5 280)

(4 566) (171) (499) (3 896) (1 003) (42) (129) (832) 2

(12) 14 (5 567)

(4 151) (141) (400) (3 610) (905) (33) (100) (772) (25)

2 (27) (5 081)

(213) (665) (4 937)

(174) (529) (4 577)

(213) (640) (4 714)

Vidējais darbinieku skaits pārskata periodā

293

287

263

258

Sadalījums pa personāla kategorijām Vadītāji un amatpersonas Pārējās profesijas

71 222

70 217

63 200

64 194

293

287

263

258


(174) (498) (4 409)

35


11

Grupa 2013

2012

Banka 2013

2012

(596) (406) (277) (219) (188) (185) (108) (102) (94) (70) (15) (14) (659)

(592) (439) (262) (222) (326) (202) (112) 90 (68) (27) (15) (15) (614)

(543) (404) (264) (214) (183) (181) (105) (102) (81) (70) (15) (14) (893)

(545) (440) (249) (217) (311) (201) (108) 93 (55) (27) (15) (15) (814)

(2 933)

(2 804)

(3 069)

(2 904)

ADMINISTRATĪVIE IZDEVUMI Telpu noma Telpu un inventāra uzturēšanas izdevumi Sakaru izdevumi Komandējumi Profesionālie pakalpojumi Reklāma un prezentācija Apdrošināšana Neatskaitāmā pievienotā vērtības nodoklis1 Audita pakalpojumi Apsardze Krājumi Sponsorēšana Pārējie administratīvie izdevumi

2012. gadā tika veikts iepriekšējo gadu izdevumos atzītā pievienotā vērtības nodokļa pārrēķins, kā rezultātā tika atzīti ieņēmumi. 1

12

KREDĪTU VĒRTĪBAS SAMAZINĀŠANAS ZAUDĒJUMI, NETO Izdevumi individuāliem uzkrājumiem Izdevumi kredītu grupu uzkrājumiem, neto Individuālo uzkrājumu samazināšana

(7 688) 2 444

(4 755) 1 2 004

(7 288) 2 438

(4 646 ) 1 1 984

(7 242)

(2 750)

(6 848)

(2 661)

13 267

15 656

7 688

4 755

11 886 7 288

14 347 4 646

Uzkrājumu nedrošiem parādiem izmaiņas pārskata gada laikā: Uzkrājumi 1. janvārī Papildu individuālo uzkrājumu veidošana Papildu kredītu grupu uzkrājumu (samazināšana)/veidošana, neto Individuālo uzkrājumu samazināšana Procenti no kredītiem, kam atzīts vērtības samazinājums Kredītu norakstīšana Valūtas kursa svārstību efekts

(2)

(1)

(2)

(1)

(444) (613) (4 969) (63)

(2 004) (818) (4 429) 108

(438) (613) (4 251) (63)

(1 984) (818) (4 412) 108

Uzkrājumi 31. decembrī (21. Pielikums)

14 864

13 267

13 807

11 886

t.sk. individuālie uzkrājumi t.sk. grupu uzkrājumi

14 828

13 225

13 771

11 844

36

42

36

42

Pārskata periodā tika veikta grupas kredītu pārklasifikācija uz individuāliem kredītiem ar uzkrājumu summu 3.8 tūkstošu latu (2012: 0.4 tūkstošu latu). Uzkrājumu apjoms saistītām personām ir uzrādīts 37. pielikumā. AS “TRASTA KOMERCBANKA” Vienotais reģ. Nr. 40003029667 Miesnieku iela 9, Rīga, Latvija, LV-1050

36


13

Grupa 2013

2012

Banka 2013

2012

IENĀKUMA NODOKĻA IZDEVUMI (1) Ienākuma nodokļa izdevumi Pārskata gada aprēķinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis Ārzemēs samaksātais ienākuma nodoklis Atliktais nodoklis (13., (4) Pielikums)

(73)

(31)

(54)

(25)

(171) (396)

(229) 439

(149) (320)

(218) 239

Kopā

(640)

179

(523)

(4)

(2) Salīdzinājums starp nodokļa likmi un faktiskajiem nodokļa izdevumiem Peļņa/(zaudējumi) pirms nodokļa aprēķināšanas Uzņēmuma ienākuma nodokļa likme Sagaidāmais uzņēmumu ienākuma nodoklis Atliktā nodokļa atgūstamības novērtēšanas efekts Nodokļa efekts no neatskaitāmiem izdevumiem

1 721 15% (258) (382)

1 010 15% (152) 626 (295)

1 824 15% (274) (249)

2 299 15% (345) 626 (285)

Kopā

(640)

179

(523)

(4)

37.19%

17.72%

28.67%

0.17%

(15)

13

1

5

(1) (1) 17

(13) -

(1) -

(5) -

73

31

54

25

(53)

(46)

(44)

(24)

20

(15)

10

1

Nodokļa efektīvā likme (3) Izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa (prasībās)/saistībās Uzņēmumu ienākuma nodokļa (prasības)/saistības 1. janvārī Par iepriekšējo gadu samaksātais nodoklis Iepriekšējā gada samaksātā nodokļa korekcija Pārmaksātā nodokļa atmaksa Pārskata gadā aprēķinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis Pārskata gadā avansā samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis Uzņēmumu ienākuma nodokļa (prasības)/saistības 31. decembrī, neto

t.sk. UIN prasības t.sk. UIN saistības


(6) 26

(17) 2

10

1

37


UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKLIS (turpinājums) (4) Grupas un Bankas atliktā nodokļa aprēķins Bankas vadība atsevišķi pārvalda katras Bankas meitas sabiedrības atlikto nodokli. Atliktā nodokļa aktīvi vai saistības tiek savstarpēji ieskatītas tikai tajā brīdi kad tas ir juridiski pamatots. Visas zemāk minētām pagaidu atšķirības ir atzītas peļņas un zaudējumu aprēķinā.

Grupa Tūkstošos latu

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi Pamatlīdzekļi Pārējie aktīvi Pārējās saistības Uzkrātie pārnesamie nodokļu zaudējumi

2013

2012

Aktīvi

Saistības

Neto vērtība

Aktīvi

Saistības

Neto vērtība

-

(6)

(6)

-

(7)

(7)

50 703

(301) (39) -

(301) (39) 50 703

50 1 067

(300) (7) -

(300) (7) 50 1 067

753

(346)

407

1 117

(314)

803

Aktīvi

Saistības

Neto vērtība

Aktīvi

Saistības

Neto vērtība

-

(6)

(6)

-

(7)

(7)

48 581

(301) (39) -

(301) (39) 48 581

48 869

(300) (7) -

(300) (7) 48 869

629

(346)

283

917

(314)

603

Banka

Tūkstošos latu

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi Pamatlīdzekļi Pārējie aktīvi Pārējās saistības Uzkrātie pārnesamie nodokļu zaudējumi

2013

2012

Uzkrātie pārnesamie nodokļu zaudējumi ir nodokļa zaudējumi, kas ir aprēķināti saskaņā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju. Saskaņā ar LR likumdošanu Bankai ir tiesības segt šos zaudējumus no pārskata gada un turpmāko periodu peļņas pirms nodokļiem līdz zaudējumu pilnīgai dzēšanai. Bankas vadība uzskata, ka ekonomiskā situācija valstī turpina stabilizēties un Banka spēs segt šos nodokļa zaudējumus noteiktajā laikā. To apstiprina arī iepriekšējo gadu nodokļu zaudējumu realizēšana kārtējā gadā. 2011. gada 15. decembrī Latvijas valdība pieņēma grozījumus, kas ļauj nodokļu zaudējumu pārnešanu uz nenoteiktu laika periodu. Tie ir piemērojami nodokļu zaudējumiem no pārskata periodiem, kas sākas 2008. gadā vai vēlākos gados; grozījumi ir spēkā no 2012.gada 1.janvāra.


38


14

2012

Banka 2013

1 032

1 011

1 000

983

1 048

946

1 003

905

102

(90)

102

(93)

470

420

461

412

171

229

149

218

2 823

2 516

2 715

2 425

61 457 1 041

70 465 1 225

61 457 1 041

70 465 1 225

62 498

71 690

62 498

71 690

2012

PĀRĒJIE SAMAKSĀTIE NODOKĻI UN NODEVAS Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (10. Pielikums) Neatskaitāmais pievienotās vērtības nodoklis (11. Pielikums) Darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Ārzemēs samaksātais ienākuma nodoklis (13., (1) Pielikums)

15

Grupa 2013

KASE UN PRASĪBAS UZ PIEPRASĪJUMU PRET LATVIJAS BANKU Korespondējošā konta atlikums Latvijas Bankā Skaidrā nauda kasē

Saskaņā ar normatīvajām prasībām kredītiestādēm savā naudas kontā Latvijas Bankā ir jāuztur rezervju normai atbilstošus naudas līdzekļus (obligātās rezerves). 2013. un 2012.gadā Banka strādāja atbilstoši prasībām. Korespondējošā konta atlikumā Latvijas Bankā ir iekļauta arī summa 461 tūkstoši latu apmērā, kas kalpo kā nodrošinājums euro naudas zīmju priekšpiegādei (2012: nav). 16

PRASĪBAS PRET KREDĪTIESTĀDĒM AR TERMIŅU LĪDZ 3 MĒNEŠIEM 1 Pret citām Latvijas Republikā reģistrētajām kredītiestādēm Pret ārvalstīs reģistrētajām kredītiestādēm

1 922 87 480

1 817 69 190

1 922 87 466

1 817 69 178

89 402

71 007

89 388

70 995

Šajā postenī ir iekļautas prasības uz pieprasījumu, kuras var tikt apmierinātas bez iepriekšējā pieprasījuma vai kuru pieprasījuma termiņš ir 24 stundas vai viena darba diena, un prasības ar pieprasījuma termiņu līdz 3 mēnešiem. Prasības ir uzrādītas pēc līgumu sākotnējiem termiņiem. 1

Prasībās pret kredītiestādēm ir iekļauta arī summa 6 654 tūkstoši latu, kas kalpo kā nodrošinājums valūtas un vērtspapīru darījumiem (2012: 6 685 tūkstoši latu). Uz 2013. gada 31. decembri, Grupai bija attiecīgi 3 un 2 bankas un finanšu institūcijas, kuru atlikumi pārsniedza 10% no kopējiem noguldījumiem bankās un citās finanšu institūcijās. Šo atlikumu bruto vērtība uz 2013. gada un 2012. gada 31. decembri bija attiecīgi 29 986 tūkstoši latu un 21 065 tūkstoši latu.


39


17

Grupa 2013

2012

Banka 2013

2012

TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTI VĒRTSPAPĪRI (1) Tirdzniecības nolūkā turēti parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu Parāda vērtspapīru ieguldījumu summa Parāda vērtspapīru nerealizētie zaudējumi, neto

1 607 (70)

168 (3)

1 607 (70)

168 (3)

1 537

165

1 537

165

Visi ieguldījumi parāda vērtspapīros un citos vērtspapīros ar fiksēto ienākumu veikti biržās kotētajos vērtspapīros. (2) Tirdzniecības nolūkā turētās akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu Kapitāla vērtspapīru ieguldījumu summa Kapitāla vērtspapīru nerealizētie zaudējumi, neto

18

-

1 596 (739)

-

1 596 (739)

-

857

-

857

ATVASINĀTIE FINANŠU INSTRUMENTI Zemāk dotā tabula atspoguļo ārvalstu valūtas nākotnes līgumu patieso vērtību, kas tiek atspoguļota katram līgumam kā aktīvs vai saistības. Šo līgumu nosacītā pamatvērtība atspoguļo bāzes aktīva, kas ir šī līguma pamatā, vērtību, kuras patiesās vērtības izmaiņas tiek vērtētas, kā arī sagaidāmo un maksājamo naudas summu plūsmas. Ārvalstu valūtas nākotnes līgumu patiesā vērtība Aktīvi (pozitīva patiesā vērtība) Pasīvi (negatīvā patiesā vērtība)

40 -

47 (2)

40 -

47 (2)

594 (554)

5 047 (5 002)

594 (554)

5 047 (5 002)

Ārvalstu valūtas nākotnes līgumu nosacītā pamatvērtība Aktīvi (prasības) Pasīvi (saistības)

Visi ārvalstu valūtas nākotnes līgumi ir ārpusbiržas atvasinātie līgumi (forwards) un noslēgti Grupas klientu valūtas tirdzniecības darījumu nodrošināšanai. Noslēgtie ārvalstu valūtas nākotnes līgumi paredz ārvalstu valūtas pirkšanu un pārdošanu nākotnē saskaņā ar iepriekš noteiktiem nosacījumiem. Maksimālais atlikušais ārvalstu valūtas nākotnes līgumu norēķinu termiņš nepārsniedz 6 mēnešus.


40


19

Grupa 2013

2012

Banka 2013

2012

PĀRDOŠANAI PIEEJAMIE FINANŠU AKTĪVI (1) Pārdošanai pieejamie parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu Valsts parāda vērtspapīru ieguldījumu summa Valsts parāda vērtspapīru pārvērtēšanas peļņa, neto

Pārējo emitentu parāda vērtspapīru ieguldījumu summa Pārējo emitentu parāda vērtspapīru pārvērtēšanas zaudējumi, neto

17 536 23 17 559

24 673 91 24 764

17 536 23 17 559

24 673 91 24 764

329

328

329

328

(9)

(10)

(9)

(10)

320

318

320

318

17 879

25 082

17 879

25 082

2013.gada valsts parādu vērtspapīru portfelī ir iekļauti Latvijas un Amerikas valstu (2012: Latvijas un Amerikas valstu) emitētie parāda vērtspapīri. Pārējo emitentu parāda vērtspapīru portfelī ir iekļauti Latvijas uzņēmumu parāda vērtspapīri (2012: Latvijas uzņēmumu kapitāla parāda vērtspapīri). Visi ieguldījumi parāda vērtspapīros un citos vērtspapīros ar fiksēto ienākumu veikti vērtspapīros ar biržās aktīvi kotētām cenām, izņemot Latvijas uzņēmuma parāda vērtspapīrus, kas ir novērtēti izmantojot diskontētās naudas plūsmas. (2) Pārdošanai pieejamas akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu Ieguldījumi akcijās un citos vērtspapīros ar nefiksētu ienākumu

31

31

31

31

31

31

31

31

Uz pārskata gada beigām šajā pozīcijā ir atspoguļots tikai SWIFT akcijas (2012: SWIFT).


41


20

2012

Banka 2013

2012

PRASĪBAS PRET KREDĪTIESTĀDĒM AR TERMIŅU VIRS 3 MĒNEŠIEM 1 Pret ārvalstīs reģistrētajām kredītiestādēm 1

21

Grupa 2013

8 426

8 168

8 426

8 168

8 426

8 168

8 426

8 168

Šajā postenī prasības pret kredītiestādēm ir iekļautas pēc līgumu sākotnējiem termiņiem.

KREDĪTI (1) Kredītu atlikumu atšifrējums pēc klientu grupām: Privātās nefinanšu sabiedrības

70 423

76 672

64 643

71 041

Mājsaimniecības

12 813

16 681

12 598

16 400

Finanšu iestādes

2 155

3 948

14 797

18 492

Personāls

1 574

1 462

1 492

1 343

86 965

98 763

93 530

107 276

(14 828)

(13 225)

(13 771)

(11 844)

(36)

(42)

(36)

(42)

72 101

85 496

79 723

95 390

Uzkrājumi kredītiem, novērtēti individuāli (12. Pielikums) Uzkrājumi kredītiem, novērtēti grupā (12. Pielikums)

Uz pārskata gada beigām Bankas nedrošo kredītu kopsumma ir 43 909 tūkstoši latu, t.sk. kredīti, kuriem ir beidzies termiņš – 13 472 tūkstoši latu, pārstrukturētie kredīti – 25 415 tūkstoši latu, kredīti, kuru kavējums pārsniedz 30 dienas – 5 022 tūkstoši latu (2012: 41 209 tūkstoši latu, t.sk. kredīti, kuriem ir beidzies termiņš – 15 680 tūkstoši latu, pārstrukturētie kredīti – 20 448 tūkstoši latu, kredīti, kuru kavējums pārsniedz 30 dienas –5 081 tūkstoši latu). Šo kredītu vērtības noteikšanai tika piemērotas nodrošinājuma pietiekamības un kredītņēmēju maksātspējas izvērtēšanas metodes. Norakstīto neatgūstamo parādu kopsumma pārskata gadā ir 4 251 tūkstoši latu (2012: 4 412 tūkstoši latu). (2) Uzkrājumu nedrošiem kredītiem atšifrējums pēc klientu grupām: Privātās nefinanšu sabiedrības Mājsaimniecības

10 568

9 971

9 517

4 296

3 296

4 290

8 760 3 126

14 864

13 267

13 807

11 886

Kredīta kvalitātes novērtēšanas galvenais kritērijs ir aizņēmēja kredītspēja. Vērtējot kredītu, tiek ņemti vērā aizņēmēja kredītvēsture, aizņēmēja finansiālais stāvoklis, aizņēmēja saimnieciskās darbības rezultāti un perspektīvas, kredīta mērķa atbilstība parāda samaksas avotiem, maksātspējīgo galvotāju esamība, aizņēmēja pašreizējās un prognozējamās naudas plūsmas pietiekamība parāda samaksai, nodrošinājuma vērtība, līgumā noteikto parāda samaksas termiņu ievērošana, valsts risks, ja kredīts ir izsniegts nerezidentam. No nodrošinājuma atkarīgu kredītu vērtē, pamatojoties uz kredīta nodrošinājuma vērtību. 2013. un 2012. gadā galvenais faktors, kas ietekmēja aizņēmēju kredītspēju, bija saistīts ar to joprojām nestabilu finansiālo stāvokli. Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas novērtējumu Bankas izsniegtajiem kredītiem, Bankai ir nepieciešams izveidot papildu uzkrājumus 3 219 tūkstošu latu apmērā (31.12.2012. – 5 385 tūkstošu latu). Veicot kredītu novērtējumu Banka pamatojas uz FKTK Aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas normatīvajiem noteikumiem, kas paredz veidot uzkrājumus atbilstoši starptautiskiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti ES. Ņemot vērā, ka Bankas veiktais attiecīgo kredītu novērtējums neuzrāda vērtības samazinājumu, Banka nav izveidojusi uzkrājumus atbilstoši FKTK prasībai. Atbilstoši FKTK noteikumiem, šādā gadījumā Bankai ir jāveic kapitāla pietiekamības aprēķina korekcija (samazinājums) par šo summu, kas samazināta par riska pakāpes svērto koeficientu, kas kopā ir 2 926 tūkstoši latu (31.12.2012. – 4 863 tūkstoši latu (44. pielikums))


42


21

Grupa 2013

2012

Banka 2013

2012

KREDĪTI (turpinājums) (3) Kredītu sadalījums pa kredītu veidiem: Hipotekārie kredīti 1 Komerckredīti Industriālie kredīti Finanšu līzings Overdrafti Kredīti patēriņa preču iegādei Kredīti pret klienta prasījuma tiesībām (faktorings) Maksājumu karšu kredīti Pārējie

27 642 23 005 9 536 5 068 7 925 386 408 373 12 622

31 118 23 225 14 035 5 518 5 891 431 530 346 17 669

27 642 34 657 9 536 7 925 367 408 373 12 622

31 118 37 448 14 035 5 891 354 530 346 17 554

86 965

98 763

93 530

107 276

19 669 12 602 5 525 7 849 9 842 7 503 11 024 4 719 1 660

24 523 12 670 5 564 11 481 9 978 9 883 10 061 5 168 1 726

19 638 11 075 5 525 7 849 8 916 20 144 10 762 2 718 1 491

24 522 10 989 5 564 11 481 8 576 24 427 9 239 4 448 1 726

1 221

1 358

1 167

1 324

2 237 1 013 2 101

2 091 1 097 3 163

1 749 716 1 780

1 589 697 2 694

86 965

98 763

93 530

107 276

(4) Kredītu sadalījums pa tautsaimniecības nozarēm: Operācijas ar nekustāmo īpašumu 1 Mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība Fizisko personu kredīti mājokļa iegādei Fizisko personu pārējie kredīti Transports, noliktavu saimniecība un sakari Finanšu pakalpojumi Apstrādes rūpniecība Būvniecība Ieguves rūpniecība Lauksaimniecība, medniecība, mežsaimniecība un zvejniecība Viesnīcas un restorāni Fizisko personu patēriņa kredīti Citi 1

Operācijas ar nekustamo īpašumu pārsvarā sastāv no aizdevumiem nekustamo īpašumu attīstītājiem.


43


21

Grupa 2013

2012

Banka 2013

2012

KREDĪTI (turpinājums) (5) Kredītu nodrošinājumu analīze 1: Dzīvokļi, dzīvojamās ēkas, zeme Komerciāls nekustamais īpašums Aktīvi un pamatlīdzekļi Transportlīdzekļi Vērtspapīri un kapitāla daļas (bilances vērtība) Garantijas un galvojumi Noguldījumi citās kredītiestādēs Noguldījumi bankā

30 947 37 059 42 524 19 270 2 401 10 367 247 689

38 393 42 698 38 205 12 818 2 878 7 171 2 761 7 801

30 947 37 059 54 383 12 883 2 401 10 367 247 689

38 393 41 863 46 947 9 317 2 878 7 171 2 761 7 801

143 504

152 725

148 976

157 131

Uzrādītie kredītu nodrošinājumi attiecas arī uz Bankas iespējamām saistībām un garantijām par neizmantotiem kredītu limitiem (33. Pielikums) un kalpo kā šo saistību riska mazinošie faktori (42, (1). Pielikums).

1

Kredītu nodrošinājumi ir uzrādīti pēc to patiesās vērtības, izņemot pamatlīdzekļus un kapitāla daļas, kuras ir novērtētas pēc bilances vērtības vai nominālvērtības. (6) Finanšu līzinga līgumu sadalījums pēc iznomāto aktīvu veida: Transportlīdzekļi Ražošanas iekārtas Citi aktīvi

(7) Finanšu līzinga nākotnes maksājumu analīze: Minimālo finanšu līzinga maksājumu pašreizējā vērtība Līdz 1 gadam No 1 gada līdz 5 gadiem Virs 5 gadiem Finanšu līzinga nākotnē saņemamie procentu ienākumi Līdz 1 gadam No 1 gada līdz 5 gadiem Virs 5 gadiem

3 421 1 246 401

2 975 1 383 1 160

-

-

5 068

5 518

-

-

3 975 1 093 5 068

3 021 1 781 716 5 518

-

-

217 71 288

306 326 94 726

-

-

4 192 1 164 -

3 327 2 107 810

-

-

5 356

6 244

-

-

(1 051)

(1 210)

-

-

Minimālo finanšu līzinga maksājumu nākotnes vērtība Līdz 1 gadam No 1 gada līdz 5 gadiem Virs 5 gadiem

Finanšu līzinga uzkrājumi


44


22

Grupa 2013

2012

Banka 2013

2012

UZKRĀTIE IENĀKUMI UN NĀKAMO PERIODU IZDEVUMI Nākamo periodu izdevumi Pārējie uzkrātie ienākumi

Vērtības samazināšanas zaudējumi

155 20

125 28

152 20

123 28

175

153

172

151

(2)

(1)

(2)

(1)

173

152

170

150

Pārskata gadā pārējie uzkrātie ienākumi tika norakstīti par summu 1 tūkstotis latu (2012:59 tūkstoši latu).

23

CITI ILGTERMIŅA AKTĪVI Zemes gabali Pabeigtās un nepabeigtās būvniecības izmaksas Avansa maksājumi par nepabeigtu celtniecību

1 555 5 711 7

2 400 7 396 114

175 2 567 7

175 2 330 114

7 273

9 910

2 749

2 619

Šajā pielikumā minētie ilgtermiņa aktīvi ir saistīti ar objektu, kas kalpoja kā kredīta nodrošinājums un sastāvēja no zemes un nepabeigtās celtniecības. Tas tika pārņemts Bankas pārskatā par finanšu stāvokli kā izsniegta kredīta dzēšana. Lai palielinātu objekta realizācijas iespēju un vērtību, Banka veica papildus investīcijas šī objekta celtniecības pabeigšanai. Grupai šajā pielikumā ir iekļauts arī objekts (ieskaitot zemi) 4 524 tūkstošu latu apmērā (2012: 7 291 tūkstoši latu), kuru Banka pārdeva Grupas meitas sabiedrībai tālākai realizācijai.


45

FINANŠU PĀRSKATI UN KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI PAR GADU, KAS NOSLĒDZĀS 2013. GADA 31. DECEMBRĪ BANKAS FINANŠU PĀRSKATU UN KONSOLIDĒTO FINANŠU PĀRSKATU PIELIKUMI Tūkstošos latu 24

PAMATLĪDZEKĻI UN NEMATERIĀLIE AKTĪVI

Visi Grupas un Bankas īpašumā esošie pamatlīdzekļi un nemateriālie aktīvi tiek izmantoti Grupas un Bankas darbības nodrošināšanai, finanšu pakalpojumu sniegšanai un sociālās infrastruktūras uzturēšanai. (1) Grupa Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu kustība 2013. gadā

Nekustāmais īpašums

Transporta līdzekļi

Iekārtas un aprīkojums

Ieguldījumi nomātās telpās

Nemateriālie aktīvi

Kopā

Iegādes vērtība 2012. gada 31. decembrī Iegādātie pamatlīdzekļi Izslēgtie pamatlīdzekļi 2013. gada 31. decembrī

6 350

806

2 088

1 996

1 091

12 331

21

121

162

5

80

389

-

(317)

(163)

-

-

(480)

6 371

610

2 087

2 001

1 171

12 240

578

860

4 083

Uzkrātais nolietojums un amortizācija 2012. gada 31. decembrī

535

Nolietojums pārskata gadā

131

94

184

154

91

654

-

(266)

(144)

-

-

(410)

666

343

1 635

732

951

4 327

Atlikusī vērtība 2012. gada 31. decembrī

5 815

291

493

1 418

231

8 248


5 705

267

452

1 269

220

7 913




Ieguldījumi nomātās telpās


Kopā

12 213

Izslēgto pamatlīdzekļu nolietojums 2013. gada 31. decembrī

Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu kustība 2012. gadā

515

1 595

Iegādes vērtība 2011. gada 31. decembrī

6 355

749

2 042

1 992

1 075

Korekcija

-

(2)

-

-

2

-

Iegādātie pamatlīdzekļi

2

83

64

4

14

167

(7) 1

(24)

(18)

-

-

(49)

6 350

806

2 088

1 996

1 091

12 331

404

436

1 406

425

756

3 427

-

(2)

-

-

2

-

131

99

204

153

102

689

-

(18)

(15)

-

-

(33)

535

515

1 595

578

860

4 083

Izslēgtie pamatlīdzekļi 2012. gada 31. decembrī Uzkrātais nolietojums un amortizācija 2011. gada 31. decembrī Pārklasifikācija Nolietojums pārskata gadā Izslēgto pamatlīdzekļu nolietojums 2012. gada 31. decembrī Atlikusī vērtība 2011. gada 31. decembrī

5 951

313

636

1 567

319

8 786


5 815

291

493

1 418

231

8 248


46


PAMATLĪDZEKĻI UN NEMATERIĀLIE AKTĪVI (turpinājums)

(2) Banka Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu kustība 2013. gadā




Nomāto telpu izmaksas


Kopā

Iegādes vērtība 2012. gada 31. decembrī

6 350

787

2 054

1 996

1 089

12 276

Iegādātie pamatlīdzekļi Izslēgtie pamatlīdzekļi

21 -

121 (317)

134 (144)

5 -

79 -

360 (461)

2013. gada 31. decembrī

6 371

591

2 044

2 001

1 168

12 175


535

498

1 585

578

858

4 054

Nolietojums pārskata gadā Izslēgto pamatlīdzekļu nolietojums

131 -

92 (266)

178 (142)

154 -

91 -

646 (408)


666

324

1 621

732

949

4 292

5 815 5 705

289 267

469 423

1 418 1 269

231 219

8 222 7 883




Nomāto telpu izmaksas


Kopā


6 355

726

2 028

1 992

1 075

12 176

Iegādātie pamatlīdzekļi

2

74

41

4

14

135

(7) 1

(13)

(15)

-

-

(35)

6 350

787

2 054

1 996

1 089

12 276


404

415

1 399

425

756

3 399

Nolietojums pārskata gadā

131

94

201

153

102

681

-

(11)

(15)

-

-

(26)

535

498

1 585

578

858

4 054

Uzkrātais nolietojums un amortizācija

Atlikusī vērtība 2012. gada 31. decembrī Atlikusī vērtība 2013. gada 31. decembrī

Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu kustība 2012. gadā Iegādes vērtība

Izslēgtie pamatlīdzekļi 2012. gada 31. decembrī Uzkrātais nolietojums un amortizācija

Izslēgto pamatlīdzekļu nolietojums 2012. gada 31. decembrī Atlikusī vērtība 2011. gada 31. decembrī

5 951

311

629

1 567

319

8 777


5 815

289

469

1 418

231

8 222

Pārskata gadā iekārtas tika norakstītas par summu 11 tūkstoši latu (2012: nav).


47


IEGULDĪJUMI RADNIECĪGO SABIEDRĪBU PAMATKAPITĀLĀ

(1)

Konsolidācijā iekļauto Bankas sabiedrību sastāvs

Bankas konsolidācijas grupu veido meitas sabiedrības SIA „TKB Nekustamie īpašumi”, SIA „TKB Līzings” un tās meitas sabiedrības CJSC „TKB Leasing Tajikistan” un SIA „TKB LU” un tās meitas sabiedrība SIA „PROJECT 1” ; „Heckbert C7 Holdings” un tā meitas uzņēmums „Ferrous Kereskedelmi KFT”. SIA „TKB Līzings”, CJSC „TKB Leasing Tajikistan”, „TKB LU” SIA un SIA „TKB Nekustamie īpašumi” sniegtie pakalpojumi paplašina Bankas pakalpojumu klāstu. Apraksts par „Heckbert C7 Holdings” un „Ferrous Kereskedelmi KFT” ir sniegts šī pielikuma (3) daļa. Nr. p.k.

1. 2. 3.

4. 5. 6. 7.

Komercsabiedrības nosaukums

Reģistrācijas vietas kods, reģistrācijas adrese

SIA TKB Nekustamie īpašumi LV-40003723143 SIA TKB Līzings LV-40003591059 CJSC TKB Leasing Tajikistan TJ-0210013797

LV, Rīga, Miesnieku 9 TJ, Dušanbe, Pr.Rudaki 100, Tajikistan

TKB LU LLC UA-15561020000043994

UA, Odesa, Genuezka 24a-321

PROJECT 1 LLC UA-15561020000044353 Heckbert C7 Holdings Limited CY-HE134861

UA, Odesa, Genuezka 24a-321 CY, Nicosia, Kritonos 21, Cyprus HU, Budapest, 3 Szegedi street, Hungary

Ferrous Kereskedelmi KFT HU-01-09-717395

LV, Rīga, Miesnieku 9

Komerc sabiedrības darbības veids*

Daļa pamatkapitālā (%)

Balsstiesību daļa komerc sabiedrībā (%)

Pamatojums iekļaušanai grupā**

CKS

100

100

MS

CFI

100

100

MS

CFI

75.10

75.10

CKS

100

100

CKS

100

100

CFI

75.36

75.36

MS

CFI

100

100

Heckbert C7 Holdings MS

SIA TKB Līzings MS SIA TKB Līzings MS TKB LU LLC MS

* - CFI – cita finanšu iestāde, CKS – cita komercsabiedrība. ** - MS – meitas sabiedrība.

(2)

Bankas ieguldījumi radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā

Grupas uzņēmumu nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese

SIA TKB Nekustāmie īpašumi

2013 Ieguldījumi un līdzdalības daļa Aktīvu Iegādes Iegādes bilances vērtība vērtība, vērtība samazināta par uzkrājumiem 2 2

2012 Ieguldījumi un līdzdalības daļa Aktīvu Iegādes Iegādes bilances vērtība vērtība, vērtība samazināta par uzkrājumiem 1 2 2

SIA TKB Līzings

12 119

700

415

14 781

700

415

Heckbert C7 Holdings Limited

14 589

10 436

10 436

15 039

10 436

10 436

26 708

11 138

10 853

29 821

11 138

10 853

Meitas uzņēmumu finanšu pārskatu rādītāju iekļaušanai Grupas konsolidētajos finanšu pārskatos tika izmantotas metodes, kas ir aprakstītas šī pārskata 2, (3) pielikumā. Meitas uzņēmumu akcijas nekotējas biržās. Pēc Bankas vadības novērtējuma, kas tika veikts pamatojoties uz nākotnes darbības plāniem un naudas plūsmu, Banka spēs atgūt savus ieguldījumus radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā.


48


25

IEGULDĪJUMI RADNIECĪGO SABIEDRĪBU PAMATKAPITĀLĀ (turpinājums)

(2)

Bankas ieguldījumi radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā (turpinājums) Zemāk ir atspoguļota apkopotā finanšu informācija par radniecīgām sabiedrībām: 2013 Aktīvi Pasīvi Neto aktīvi

29 821 (15 093)

13 876

14 728

Bruto ieņēmumi no pamatdarbības Pārskata gada zaudējumi (3)

2012

26 708 (12 832)

402

381

(400)

(131)

Bankas ieguldījumi sabiedrību pamatkapitālā 2009.gada beigās Banka bija iegādājusies 100% kapitāldaļas Kipras kompānijā „Heckbert C7 Holdings”, kurai pieder 100% kompānijas „Ferrous Kereskedelmi KFT” (Ungārija) daļas, kurai savukārt pieder 25.085% Ukrainas gāzes kompānijas „Dewon” daļas. Šī darījuma mērķis bija iegūt kontroli pār 25.085% „Dewon” akcijām. „Heckbert C7 Holdings” un „Ferrous Kereskedelmi KFT” neveic citu komercdarbību, izņemot „Dewon” akciju turēšanu. 2012.gada 29.martā Banka noslēdza darījumu par daļēju ieguldījumu Kipras kompānijā „Heckbert C7 Holdings” pārdošanu. Šī darījuma rezultātā tika pārdoti 24.64% „Heckbert C7 Holdings” daļu, iegūstot par tām 7 miljonus USD. Šīs daļas tika pārdotas ar peļņu 284 tūkstošu latu apmērā. Atlikušās investīcijas uzskaites vērtība uz 2013.gada beigām ir 10 853 tūkstošu latu (2012: 10 853 tūkstošu latu). Atlikusī investīcija daļa šajā postenī tiek uzradīta atbilstoši Starptautisko finanšu pārskatu standarta Nr. 28 prasībām, t.i. piemērojot konsolidācijai pašu kapitāla metodi. Neatkarīgi eksperti veica kompānijas „Dewon” akciju patieso novērtējumu pēc stāvokļa uz pārskata perioda beigām. Novērtējums neuzrādīja patiesās vērtības samazinājumu zem investīcijas bilances vērtības. Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas šī ieguldījuma novērtējumu, Bankai ir jāveic kapitāla korekcija šīs investīcijas bilances vērtības apmērā. Neatkarīgi eksperti veica kompānijas „Dewon” akciju patieso novērtējumu. Novērtējums neuzrādīja patiesās vērtības samazinājumu zem investīcijas bilances vērtības. Ņemot vērā neatkarīgo ekspertu vērtējumu Banka nepiekrīt FKTK novērtējumam. Atbilstoši FKTK noteikumiem šādā gadījumā Bankai jāveic kapitāla pietiekamības aprēķina korekcija (samazinājums) par šo summu, kas samazināta par riska pakāpes svērto koeficientu, kas kopā sastāda 9 601 tūkstošus latu ( 31.12.2012 – 9 601 tūkstošiem latiem (44. Pielikums)). Apkopojums par finanšu stāvokli asociētajai sabiedrībai 2013 100% 25.085% Aktīvi Saistība Neto aktīvi Bruto ienākumi no operatīvas darbības Peļņa/(zaudējumi) par periodu


2012 100%

25.085%

TUAH 1 022 380 (187 849)

TLVL 63 694 (11 703)

TUAH 256 464 (47 122)

TLVL 15 978 (2 935)

TUAH 1 015 679 (167 378)

TLVL 67 035 (10 803)

TUAH 254 783 (41 987)

TLVL 16 816 (2 710)

834 531

51 991

209 342

13 043

848 301

56 232

212 796

14 106

269 164

17 471

67 520

4 383

147 685

9 992

37 047

2 507

(13 769)

(894)

(3 454)

(224)

16 897

1 143

4 238

287

49


26

Grupa 2013

2012

Banka 2013

2 007 483

1 907 131

2 007 483

1 907 131

8 296 33 1 586

5 197 730 632

6 942 33 1 101

4 631 35 634

12 405

8 597

10 566

7 338

(284)

(224)

(285)

(250)

12 121

8 373

10 281

7 088

2012

PĀRĒJIE AKTĪVI Finanšu aktīvi Prasības pret finanšu institūcijām 2 Spot darījumi pozitīvā patiesā vērtība 3 Nefinanšu aktīvi Pārdošanai paredzētais nekustāmais īpašums 1 Pārmaksātais pievienotas vērtības nodoklis Pārējie aktīvi 2

Vērtības samazināšanas zaudējumi

Pārskata gadā pārējie aktīvi tika norakstīti par summu 134 tūkstoši latu (2012: 52 tūkstoši latu). Pārdošanai paredzētais nekustāmais īpašums ir īpašums, kurš pāriet Bankas īpašumā (pārņemšanas vai iegādes rezultātā) un kas kalpoja kā izsniegto kredītu nodrošinājums. Šī nekustāmā īpašuma iegādes vērtība tiek noteikta pēc darījuma vērtības. Šī darījuma rezultātā iegūta summa tiek novirzīta klienta kredītsaistību pret Grupu dzēšanai. 1

2013. gadā Grupa pārvērtēja daļai objektu patieso vērtību, atņemot no tas izmaksas pārdošanai, par 111 tūkstošiem latu zaudējumiem, kas attiecināmi uz vērtības samazināšanās zaudējumu posteni (2012: nav). Pārvērtēto aktīvu uzskaites vērtība uz 2013. gada 31. decembri ir 210 tūkstoši latu (2012: 321 tūkstoši latu). Šie aktīvi ir attiecināmi uz patiesās vērtības hierarhijas 3.līmeni un nozīmīgie tirgū nenovērojami dati, kas tiek izmantoti patiesās vērtības noteikšanai, ir nomas ienākumi, diskonta likme un noslogojums. Pārējos aktīvos ir iekļauta arī summa 567 tūkstoši latu (2012: 537 tūkstoši latu) apmērā, kas kalpo maksājumu karšu norēķinu nodrošināšanai un citiem darījumiem.

2

3 Zemāk dotā tabula atspoguļo ārvalstu valūtas spot līgumu patieso vērtību, kas tiek atspoguļota katram līgumam kā aktīvs vai saistības. Šo līgumu nosacītā pamatvērtība atspoguļo bāzes aktīva, kas ir šī līguma pamatā, vērtību, kuras patiesās vērtības izmaiņas un sagaidāmo un maksājamo naudas plūsmas patiesā vērtība tiek aplēsta.

Ārvalstu valūtas spot līgumu patiesā vērtība Aktīvi (pozitīva patiesā vērtība) Pasīvi (negatīvā patiesā vērtība, 30.Pielikums)

483 (223)

131 (83)

483 (223)

131 (83)

89 596 (89 336)

106 841 (106 793)

89 596 (89 336)

106 841 (106 793)

Ārvalstu valūtas spot līgumu nosacītā pamatvērtība Aktīvi (prasības) Pasīvi (saistības)


50


27

Grupa 2013

2012

Banka 2013

3 855 83

2 986 322

3 855 83

2 986 322

3 938

3 308

3 938

3 308

2012

SAISTĪBAS PRET KREDĪTIESTĀDĒM Pret pārējās valstīs reģistrētajām kredītiestādēm Pret citām Latvijas Republikā reģistrētajām kredītiestādēm

Noguldījumi, kas kalpo kā nodrošinājums sekojošām prasībām: Citiem darījumiem (karšu norēķiniem)

28

-

27

-

27

-

27

-

27

187 130 45 826 463 2 278 65

197 948 47 771 424 2 137 20

187 131 45 826 463 2 293 65

197 948 47 771 424 2 295 20

235 762

248 300

235 778

248 458

412 246 31 149

7 498 303 1 98

412 246 31 149

7 498 303 1 98

838

7 900

838

7 900

NOGULDĪJUMI Nefinanšu sabiedrības Mājsaimniecības Mājsaimniecības apkalpojošās biedrības un nodibinājumi Finanšu iestādes Vietējās valdības

Noguldījumi, kas kalpo kā nodrošinājums sekojošām prasībām: Kredītiem Neizmantotiem kredītu limitiem Garantijām (33, (2). un 42, (1). Pielikumi) Citiem darījumiem (karšu norēķiniem)


51


29

2012

Banka 2013

2012

UZKRĀTIE IZDEVUMI UN NĀKAMO PERIODU IENĀKUMI Uzkrājumi neizmantotiem atvaļinājumiem un prēmijām Pārējie uzkrātie izdevumi

30

Grupa 2013

335 343

332 1 104

318 352

320 1 090

678

1 436

670

1 410

1 609 223 137 15 304

451 83 195 1 767 524

1 609 223 137 15 65

451 83 195 1 767 88

2 288

3 020

2 049

2 584

PĀRĒJĀS SAISTĪBAS Nenoskaidroto summu konts Spot darījumu negatīvā patiesā vērtība (26. Pielikums) Nauda ceļā Iepriekšējo periodu neizmaksātās dividendes Pārējās saistības


52


31

PAKĀRTOTĀS SAISTĪBAS (SUBORDINĒTAIS KAPITĀLS) Bankas piesaistītās nekonvertējamās pakārtotās saistības 2013. gada 31. decembrī bija 10 961 tūkstoši latu (2012: 9 096 tūkstoši latu) apmērā ar dzēšanas termiņiem 2014.- 2019. gadā. Pakārtoto saistību saraksts 2013. gada 31. decembrī, kuru apmērs pārsniedz 10% no pakārtoto saistību kopsummas (pēc atmaksas datuma):

TUAREG HOLDINGS S.A.

USD

Līguma summa 000’LVL 1 451

31.07.2008.

31.07.2015.

12

TUAREG HOLDINGS S.A.

EUR

470

480

31.07.2008.

31.07.2015.

12

PERRYCAT LIMITED

USD

1 287

1 251

01.08.2011.

02.08.2016.

5

USD, EUR

7 724

7 750

2008.-2013.

2014.-2019.

4.50-10

10 932

10 961

Nosaukums

Pārējie 1

Līguma valūta

KOPĀ

Bilances summa 000’LVL 1 480

Noslēgšanas datums

Atmaksas datums

Procentu likme (%)

Zem pārējām saistībām ir iekļautas vienas fiziskas personas pakārtotas saistības 1 415 tūkstošu latu apmērā, kuru apjoms pārsniedz 10% no pakārtoto saistību kopsummas. 1

Pakārtoto saistību saraksts 2012. gada 31. decembrī, kuru apmērs pārsniedz 10% no pakārtoto saistību kopsummas (pēc atmaksas datuma): Līguma Bilances Līguma Noslēgšanas Atmaksas Procentu Nosaukums summa summa valūta datums datums likme (%) 000’LVL 000’LVL TUAREG HOLDINGS S.A. USD 1 496 1 526 31.07.2008. 31.07.2015. 12 TUAREG HOLDINGS S.A.

EUR

470

480

31.07.2008.

31.07.2015.

PERRYCAT LIMITED

USD

1 328

1 276

01.08.2011.

02.08.2016.

5

USD, EUR

5 815

5 814

2008.-2012.

2014.-2019.

4.75-10

9 109

9 096

Pārējie 1 KOPĀ

12

Zem pārējām saistībām ir iekļautas vienas fiziskas personas pakārtotas saistības 1 415 tūkstošu latu apmērā, kuru apjoms pārsniedz 10% no pakārtoto saistību kopsummas. 1

Pakārtotas saistības (subordinēto kapitālu) veido naudas līdzekļi, kurus Banka aizņemas uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem. Apstākļi, kas ļauj pieprasīt aizdevuma pirmstermiņa atmaksu, tiek regulēti saskaņā ar kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumu normām, kas paredz aizdevēja tiesības pieprasīt aizdevuma atmaksu pirms termiņa tikai aizņēmēja likvidācijas gadījumā. Aizņēmēja likvidācijas gadījumā pakārtoto saistību (aizdevuma) pakārtotības noteikumi nosaka aizdevēja prasību apmierināšanu tikai pēc visu citu aizņēmēja kreditoru prasību apmierināšanas, bet pirms aizņēmēja akcionāru prasību apmierināšanas. Pārējo pakārtoto aizdevumu pamatnosacījumi atbilst augstāk minētajiem. Banka var atmaksāt šādu aizņēmumu pēc savas iniciatīvas pirms termiņa, ja pēc šāda aizņēmuma atmaksas tās pašu kapitāls atbilst noteikumu prasībām un FKTK pret to neiebilst. Iespēja pārvērst pakārtotās saistības ieguldījumā pamatkapitālā, kā arī cita veida saistību un iespēju pamatnostādnes noslēgtajos līgumos nav paredzēta. Veicot kapitāla pietiekamības koeficienta aprēķinus, augstāk minētās pakārtotās saistības ir iekļautas papildus kapitālā (skatīt 44. Pielikumu).


53


32

KAPITĀLS UN REZERVES (1) Apmaksātais pamatkapitāls Bankas apmaksātais pamatkapitāls 2013. gada 31. decembrī ir 14 507 tūkstoši latu apmērā (2012: 14 507 tūkstoši latu), kas sastāv no 290 136 (2012: 290 136) parastām akcijām ar nominālvērtību 50 lati. Kopējais akcionāru skaits ir 42 (2012: 47), no tiem: 11 (2012: 10) juridiskās personas un 31 (2012: 37) fiziskās personas. Akcionāru un savstarpēji saistīto akcionāru grupu, kuras tieši vai netieši kontrolē 10 un vairāk procentu no apmaksāta pamatkapitāla, saraksts:

Akcionārs

Valsts

I.Buimisters SIA "C&R Invest" C.E.G. Treherne GCK Holdings Netherlands B.V. Rikam S.A.H. Figon Co Limited

Latvija Latvija Lielbritānija Nīderlande Luksemburga Kipra

Akciju daļa 2013 % LVL’000 43.21 14.63 9.31 7.42 7.29 3.41

6 269 2 122 1 351 1 076 1 058 494

Akciju daļa 2012 % LVL’000 43.21 14.60 9.31 7.40 7.29 3.40

6 269 2 117 1 351 1 074 1 058 493

(2) Rezerves Bankas rezerves kapitāls un pārējās rezerves tika izveidotas saskaņā ar akcionāru lēmumiem iepriekšējos gados. Tā kā nav normatīvo prasību šo rezervju uzturēšanai, pamatojoties uz akcionāru lēmumu, šīs rezerves varētu būt atbrīvotas nākotnē. Rezervju summas atlikums uz gada beigām ir 3 804 tūkstoši latu (2012: 3 804 tūkstoši latu).


54


33

Grupa 2013

2012

5 763 909 4 393 461 9 361 9 353 8

5 136 257 4 879 7 890 7 890 -

Banka 2013

2012

IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS UN GARANTIJAS (1) Iespējamo saistību un garantiju atšifrējums Iespējamās saistības t.sk. Galvojumi (garantijas) t.sk. Nomas saistības 1 t.sk. Pārējās iespējamās saistības Saistības pret klientiem t.sk. Neizmantotie kredītu limiti t.sk. Pārējās saistības Kopā iespējamās saistības un garantijas 1

5 763 909 4 393 461 10 466 10 458 8

5 136 257 4 879 9 290 9 290 -

15 124

13 026

16 229

14 426

3 121 4 269

9 74 4 796

3 121 4 269

9 74 4 796

4 393

4 879

4 393

4 879

556 2 022 1 815

554 2 019 2 306

556 2 022 1 815

554 2 019 2 306

4 393

4 879

4 393

4 879

758 31 642 85 -

343

758 31 642 85 -

343

758

343

758

343

Nomas līgumu analīze pēc līgumu atlikušajiem termiņiem: Līdz 1 gadam No 1 gada līdz 5 gadiem Virs 5 gadiem

Nomas maksājumu nākotnes vērtība Līdz 1 gadam No 1 gada līdz 5 gadiem Virs 5 gadiem

(2) Iespējamo saistību un garantiju nodrošinājuma analīze Galvojumu (garantiju) nodrošinājumi Bankā izvietotie noguldījumi (28. Pielikums) Finanšu apdrošināšana Dzīvokļi, dzīvojamās ēkas, zeme Aktīvi un pamatlīdzekļi


1 32 229 81

1 32 229 81

55


34

Grupa 2013

2012

Banka 2013

2012

AKTĪVI UN SAISTĪBAS PĀRVALDĪŠANĀ Aktīvi un ar tiem saistītas saistības, kurus Banka pārvalda savā vārdā klientu labā, tiek uzrādīti kā aktīvi un saistības pārvaldīšanā. Par aktīvu pārvaldīšanu Banka saņem atlīdzību komisijas maksas veidā. Šādu aktīvu un ar tiem saistīto saistību summas netiek atzītas Bankas pārskatā par finanšu stāvokli. Aktīvu un saistību pārvaldīšanā sadalījums pa attiecīgiem aktīvu un saistību veidiem: Aktīvi pārvaldīšanā Akcijas un citi aktīvi Prasības pret uzņēmumiem Prasības pret kredītiestādēm Prasības pret privātpersonām

10 868 50 257 780 77

1 970 25 945 870 377

10 868 50 257 780 77

1 970 25 945 870 377

61 982

29 162

61 982

29 162

48 046 13 936

23 303 5 859

48 046 13 936

23 303 5 859

61 982

29 162

61 982

29 162

Klientu, kuru aktīvi tiek pārvaldīti analīze pa to veidiem Kredītiestādes Privātuzņēmumi

35

IEĶĪLĀTIE AKTĪVI Informācija par Bankas ieķīlātiem aktīviem ir sniegta 15., 16. un 26. Pielikumos.

36

NAUDA UN TĀS EKVIVALENTI Tūkstošos latu Prasības pret citām kredītiestādēm, kuru atmaksas termiņš nepārsniedz 3 mēnešus Skaidrā nauda kasē un korespondējošais konts Latvijas Bankā Saistības pret citām kredītiestādēm, kuru sākotnējais atmaksas termiņš nepārsniedz 3 mēnešus


Grupa 2013

2012

Banka 2013

2012

89 402

71 007

89 388

70 995

62 498

71 690

62 498

71 690

(3 856)

(2 987)

(3 856)

(2 987)

148 044

139 710

148 030

139 698

56


GRUPAS UN BANKAS DARĪJUMI AR SAISTĪTĀM PERSONĀM Par saistītām ar Grupu un Banku personām tiek uzskatīti akcionāri, kuriem Bankā pieder būtiska līdzdalība, kā arī šo akcionāru – fizisko personu – laulātie, vecāki un bērni; Bankas meitas sabiedrības, Grupas saistītie uzņēmumi un uzņēmumi, kuros Bankai ir dalība, Bankas padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, iekšējā audita dienesta vadītājs un locekļi, Bankas kontrolieris un citi Bankas darbinieki, kuri ir pilnvaroti veikt Bankas darbības plānošanu, vadīšanu un kontroli un kuri atbild par to, kā arī šo personu laulātie, vecāki, bērni un uzņēmumi, kuros minētajām personām pieder būtiska līdzdalība. Saistītām personām Grupa un Banka sniedz standarta pakalpojumus - tas ir norēķinu veikšana, vērtspapīru pirkšana un pārdošana, vērtspapīru pārvaldīšana klientu uzdevumā, brokeru pakalpojumu sniegšana utt. Šie darījumi tiek veikti ar standarta nosacījumiem, izņemot gadījumus, kad nosacījumi tiek izmainīti tirgus konjuktūras dēļ. (1) Zemāk ir norādīts Grupas darījumu apjoms ar saistītām personām Tūkstošos latu

Akcionāri

Padome un Valde

Meitas uzņēmumi

Saistītie uzņēmumi

Citas saistītas personas 1

Kopā

2013 Aktīvi Kredīti 2 Uzkrājumi nedrošiem kredītiem Kredīti, neto Pasīvi Noguldījumi 3 Iespējamās saistības un garantijas Neizmantotie kredītu limiti Ienākumu pārskats Procentu ienākumi Komisijas naudas ienākumi Procentu izdevumi Uzkrājumu samazināšanas ieņēmumi/(izdevumi), neto Pārējie izdevumi

283 (9) 274

277 (5) 272

-

1 491 1 491

735 (1) 734

2 786 (15) 2 771

9

213

-

-

601

823

38

23

-

-

1 554

1 615

18 1 1

17 1 (1) 1

-

313 -

22 1 (1) -

370 3 (2) 2

(31)

(41)

-

(32)

(10)

(114)

-

1 722 1 722

673 (1) 672

3 007 (17) 2 990

2012 Aktīvi Kredīti 2 Uzkrājumi nedrošiem kredītiem Kredīti, neto Pasīvi Noguldījumi 3

319 (10) 309

293 (6) 287

1 158 5 176 1 339 Iespējamās saistības un garantijas 122 Neizmantotie kredītu limiti 85 26 11 Ienākumu pārskats Procentu ienākumi 24 18 20 62 Komisijas naudas ienākumi 1 1 1 3 (15) Procentu izdevumi (2) (13) Uzkrājumu samazināšanas 921 4 925 ieņēmumi/(izdevumi), neto Pārējie izdevumi (4) (42) (23) (52) (121) 1 Citas saistītas personas ir laulātie, vecāki un bērni akcionāriem, padomes vai valdes locekļiem un ar tiem saistītie uzņēmumi. 2 Saistīto pušu kredītu likmes ir diapazonā no 2,79% līdz 11% (2012: no 2.67% līdz 11%). 3 Saistīto pušu noguldījumu likmes ir diapazonā no 0.1%līdz 1.55% (2012: no 0.1% līdz 3,5%).


57


DARĪJUMI AR SAISTĪTĀM PERSONĀM (turpinājums) (2) Zemāk ir norādīts Bankas darījumu apjoms ar saistītām personām Tūkstošos latu

Aktīvi Kredīti 2 Uzkrājumi nedrošiem kredītiem Kredīti, neto Pasīvi Noguldījumi 3 Iespējamās saistības un garantijas Neizmantotie kredītu limiti Ienākumu pārskats Procentu ienākumi Komisijas naudas ienākumi Procentu izdevumi Uzkrājumu samazināšanas ieņēmumi/(izdevumi), neto Pārējie (izdevumi)/ienākumi

Akcionāri

Padome un Valde 2013

Meitas uzņēmumi

Saistītie uzņēmumi

Citas saistītas personas 1

Kopā

207 (9) 198

277 (5) 272

12 641 12 641

1 491 1 491

735 (1) 734

15 351

9

213

27

-

601

850

38

23

1 106

-

1 554

2 721

12 1 -

17 1 (1) 1

313 -

22 1 (1) -

951 6 (2)

1

587 3 (6)

(31)

(41)

(272)

(32)

(10)

(386)

14 544 14 544

1 722 1 722

673 (1) 672

17 443 (17) 17 426

(15) 15 336

(4)

2012 Aktīvi Kredīti 2 Uzkrājumi nedrošiem kredītiem Kredīti, neto Pasīvi Noguldījumi 3

212 (10) 202

292 (6) 286

158 1 158 5 176 1 497 Iespējamās saistības un garantijas 1 563 Neizmantotie kredītu limiti 85 26 1 441 11 Ienākumu pārskats Procentu ienākumi 326 24 11 20 381 Komisijas naudas ienākumi 3 1 1 1 6 (30) Procentu izdevumi (2) (15) (13) Uzkrājumu samazināšanas 921 4 925 ieņēmumi/(izdevumi), neto Pārējie (izdevumi)/ienākumi 1 085 (4) (42) (23) (52) 964 1 Citas saistītas personas ir laulātie, vecāki un bērni akcionāriem, padomes vai valdes locekļiem un ar tiem saistītie uzņēmumi. 2 Saistīto pušu kredītu likmes ir diapazonā no 2.79%līdz 11% (2012: no 2.67% līdz 11%). 3 Saistīto pušu noguldījumu likmes ir diapazonā no 0.1% līdz 1.55% (2012: no 0.1% līdz 3,5%). (3) Bankas saistīto personu kredītu un neizmantoto kredītu limitu nodrošinājumu analīze Tūkstošos latu

2013

2012

Dzīvokļi, dzīvojamās ēkas, zeme

1 176

1 281

Komerciāls nekustamais īpašums Komercķīla (aktīvi un pamatlīdzekļi)


108

114

17 315

15 509

18 599

16 904

58


38

BANKAS FINANŠU AKTĪVU UN SAISTĪBU PATIESĀ VĒRTĪBA

(1) Bankas finanšu aktīvu un saistību neto bilances vērtības salīdzinājums ar patieso vērtību Zemāk sniegtā tabulā apkopots Bankas finanšu aktīvu un saistību patiesās vērtības salīdzinājums ar neto bilances vērtību. Grupas posteņu novērtējums būtiski neatšķiras no Bankas posteņu novērtējuma. Patiesās vērtības noteikšanas principi ir aprakstīti šā finanšu pārskata 2.pielikumā. 2013 Uzskaites Patiesā vērtība vērtība AKTĪVI Patiesajā vērtībā novērtēti Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi Amortizētajā iegādes vērtībā novērtēti Kase un prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku Prasības pret kredītiestādēm ar pieprasījuma termiņu līdz 3 mēnešiem Prasības pret kredītiestādēm ar pieprasījuma termiņu virs 3 mēnešiem Kredīti Pārējie aktīvi Kopā finanšu aktīvi

2012 Uzskaites Patiesā vērtība vērtība

1 577 17 910

1 577 17 910

1 069 25 113

1 069 25 113

62 498 89 388 8 426 79 723 2 490

62 498 89 388 8 426 80 799 2 490

71 690 70 995 8 168 95 390 2 038

71 690 70 995 8 168 96 707 2 038

262 012

263 088

274 463

275 780

SAISTĪBAS Patiesajā vērtībā novērtēti Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības Amortizētajā iegādes vērtībā novērtēti Saistības pret kredītiestādēm Noguldījumi Pakārtotās saistības Pārējās saistības

-

-

2

2

3 938 235 778 10 961 2 049

3 938 235 852 11 943 2 049

3 308 248 458 9 096 2 584

3 308 248 863 10 094 2 584

Kopā finanšu saistības

252 726

253 782

263 448

264 851


59


38

BANKAS FINANŠU AKTĪVU UN SAISTĪBU PATIESĀ VĒRTĪBA (turpinājums)

(2) Bankas finanšu aktīvu un saistību patiesās vērtības noteikšanas metožu analīze Zemāk sniegtā tabulā apkopots Bankas finanšu aktīvu un saistību patiesās vērtības analīze pēc tās noteikšanas metodēm. Grupas novērtējums būtiski neatšķiras no Bankas novērtējuma. Patiesās vērtības noteikšanas principi ir aprakstīti šā finanšu pārskata 2.pielikumā. 2013 1. līmenis 2. līmenis

2012

3. līmenis

Kopā

1. līmenis 2. līmenis

3. līmenis

Kopā

ASSETS

Patiesajā vērtībā novērtēti 1 577

-

1 577

857

212

-

1 069

7 722

9 837

351

17 910

14 497

10 267

349

25 113

7 722

11 414

351

19 487

15 354

10 479

349

26 182

-

-

79 723

79 723

-

-

95 390

95 390

-

-

79 723

79 723

-

-

95 390

95 390

Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības Kopā patiesajā vērtībā novērtēti finanšu saistības Amortizētajā iegādes vērtībā novērtēti Noguldījumi

-

-

-

-

-

2

-

2

-

-

-

-

-

2

-

2

-

235 778

-

235 778

-

248 458

-

248 458

Pakārtotās saistības Kopā amortizētajā iegādes vērtībā novērtēti finanšu saistības

-

10 961

-

10 961

-

9 096

-

9 096

-

246 739

-

246 739

-

257 554

-

257 554

Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi Kopā patiesajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi

Amortizētajā iegādes vērtībā novērtēti Kredīti Kopā amortizētajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi

-

SAISTĪBAS

Patiesajā vērtībā novērtēti

2013.gadā patiesās vērtības līmeņu hierarhijā pārklasifikāciju nebija.


60


38

BANKAS FINANŠU AKTĪVU UN SAISTĪBU PATIESĀ VĒRTĪBA (turpinājums)

(3) Bankas 3.līmeņa finanšu aktīvu kustības analīze 2013

2012

Bilance uz 1.janvāri

349

365

Kopējā peļņa vai zaudējumi: t.sk. peļņa vai zaudējumiem t.sk. citi visaptverošie ienākumi Iegāde Norēķini

46 45 1 (44) 351

54 52 2 (70)

Bilance 31.decembrī

349

Kopējā peļņā vai zaudējumos ir iekļauta peļņā vai zaudējumi no vērtspapīriem, kas atrodas Bankas portfelī 2013. un 2012. gada 31.decembrī. Būtiskais pieņēmums, kas tika izmantots 3. līmeņa finanšu aktīvu novērtēšanā ir balstīts uz naudas plūsmu ar diskonta likmi, kas atbilst tirgus atdevei līdzīgiem aktīviem. Pēc Bankas vadības novērtējuma minēto vērtspapīru patiesās vērtības izmaiņas ir nebūtiskas, tāpēc jūtīguma analīze tiem netiek aprēķināta.


61


39

BANKAS AKTĪVU, KONCENTRĀCIJA

SAISTĪBU

UN

IESPĒJAMO

SAISTĪBU

UN

GARANTIJU

ĢEOGRĀFISKĀ

Zemāk sniegtā tabulā apkopota Bankas aktīvu, pasīvu un ārpusbilances posteņu ģeogrāfiskās koncentrācijas analīze. Grupas ģeogrāfiskās analīze būtiski neatšķiras no Bankas ģeogrāfiskās analīzes. 2013. gada 31. decembrī

Latvija

ES

ASV

Krievija

62 498

-

-

-

1 922

63 845

8 879

10 157

478 31

-

Ukraina2

Citi

Kopā

-

-

62 498

2 628

2

12 112

89 388

7 722

466 -

-

633 -

1 577 17 910

-

-

-

8 350

76

8 426

46 814 81 2 749 7 630 190 417 283 7 802

12 472 74 34 29 2 293

5 -

2 398 1 115

8 444 10 436 3

9 595 9 68

79 723 170 2 749 7 664 219 10 853 283 10 281

140 543

79 256

16 606

5 608

27 235

22 493

291 741

SAISTĪBAS Saistības pret kredītiestādēm Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības Noguldījumi 1 Uzkrātie izdevumi un nākamo periodu ienākumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības Pakārtotās saistības Pārējās saistības

83 32 581 623 2 034 1 740

61 306 47 10 2 167 202

247 13

93 13 449 2 745 1

1 546 809 69

3 762

3 938 235 778 670 10 10 961 2 049

Kopā saistības

37 061

63 732

260

16 288

2 424

133 641

253 406

4 896 7 114

782 883

-

85 87

238

2 144

5 763 10 466

Kopā iespējamās saistības un garantijas

12 010

1 665

-

172

238

2 144

16 229

Neto pozīcija 2013. gada 31. Decembrī

91 472

13 859

16 346

(10 852)

24 573

(113 292)

22 106

AKTĪVI Kase un prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku Prasības pret kredītiestādēm ar pieprasījuma termiņu līdz 3 mēnešiem Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi Prasības pret kredītiestādēm ar pieprasījuma termiņu virs 3 mēnešiem Kredīti Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi Citi ilgtermiņa aktīvi Pamatlīdzekļi Nemateriālie aktīvi Ieguldījumi radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā Atliktā nodokļa aktīvi Pārējie aktīvi Kopā aktīvi

IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS UN GARANTIJAS Iespējamās saistības Saistības pret klientiem

126 649 3 206 24

1 Šajā postenī ir iekļauti klientu noguldījumi, kuru reģistrācijas valsts ir Britu Virdžīnu salas, Belīze, Bahamas, Maršalu salas, Panama, Seišelu salas, Jaunzēlande un citas valstis. 2 Banka ir veikusi kapitāla korekciju par daļu no šeit minētiem aktīviem. Informācija par korekciju ir sniegta 25.pielikuma.


62


39

BANKAS AKTĪVU, SAISTĪBU KONCENTRĀCIJA (turpinājums) 2012. gada 31. decembrī

UN

IESPĒJAMO

SAISTĪBU

UN

GARANTIJU

Latvija

ES

ASV

Krievija

71 690

-

-

-

1 817

44 137

6 404

10 585

47 31

14 497

Ukraina

ĢEOGRĀFISKĀ Citi

Kopā

-

-

71 690

15 102

2 130

1 405

70 995

857 -

-

165 -

1 069 25 113

AKTĪVI Kase un prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku Prasības pret kredītiestādēm ar pieprasījuma termiņu līdz 3 mēnešiem Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi Prasības pret kredītiestādēm ar pieprasījuma termiņu virs 3 mēnešiem Kredīti Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi Citi ilgtermiņa aktīvi Pamatlīdzekļi Nemateriālie aktīvi Ieguldījumi radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā Atliktā nodokļa aktīvi Pārējie aktīvi

-

2 109

-

-

6 059

-

8 168

55 305 90 2 619 7 940 190 417 603 4 975

18 039 50 51 41 2 003

4 -

2 097 1 25

11 551 10 436 41

8 398 5 44

95 390 150 2 619 7 991 231 10 853 603 7 088

156 231

66 508

20 905

18 082

30 217

10 017

301 960

SAISTĪBAS Saistības pret kredītiestādēm Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības Noguldījumi 1 Uzkrātie izdevumi un nākamo periodu ienākumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības Pakārtotās saistības Pārējās saistības

322 43 534 1 358 1 470 2 118

2 86 925 52 1 1 231 430

95 -

294 16 886 2 282 3

2 1 082 1 034 -

2 690

3 308 2 248 458 1 410 1 9 096 2 584

Kopā saistības

48 802

88 641

95

19 465

2 118

105 738

264 859

4 898 7 065

126 63

-

112 61

7

2 094

5 136 9 290


11 963

189

-

173

7

2 094

14 426

Neto pozīcija 2012. gada 31. Decembrī

95 466

(22 322)

20 810

(1 556)

28 092

(97 815)

22 675

Kopā aktīvi


99 936 3 079 33

1 Šajā postenī ir iekļauti klientu noguldījumi, kuru reģistrācijas valsts ir Britu Virdžīnu salas, Belīze, Bahamas, Maršalu salas, Panama, Seišelu salas, Jaunzēlande un citas valstis.


63


RISKU KONTROLE UN VADĪŠANA Ņemot vērā nebūtisko operatīvo darbību un darījumu apjomu Grupas līmenī, Banka pārvalda tās darbībai raksturīgos riskus individuāli, izņemot kredītrisku un operacionālo risku, kuri tiek pārvaldīti Grupas līmenī. Risku pārvaldīšanai Grupas līmenī tiek piemērotas tās pašas procedūras, kas ir aprakstītas zemāk. Pārskata periodā Banka ir veikusi būtisko risku identificēšanu un iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanu. Identificētie riski salīdzinot ar iepriekšējo periodu nav mainījušies. Bankas darbībai raksturīgo risku un iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas rezultāta apraksts ir sniegts zemāk.

(1)

Vispārīgie principi Bankas darbības risku pārvaldīšanai Banka regulāri identificē tās darbībai piemītošus būtiskus riskus. Banka regulāri novērtē, kādi riski var nelabvēlīgi ietekmēt tās darbību un darbības rezultātu sasniegšanu. Katram būtiskam riskam Banka izstrādāja atbilstošas risku pārvaldīšanas politikas un kontroles procedūras. Bankas risku kontrolei un pārvaldīšanai ir apstiprinātas sekojošās politikas: Risku pārvaldīšanas politika, Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa politika, Likviditātes pārvaldīšanas politika, Ārvalstu valūtas riska pārvaldīšanas politika, Valsts riska pārvaldīšanas politika, Kredītpolitika, Investīciju politika, Reputācijas risku vadības politika, Darbības atbilstības riska pārvaldīšanas politika, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas politika un citas būtiskas politikas. Attiecīgās politikas ir izstrādās atbilstoši Bankas stratēģiskajam plānam un nepārtraukti tiek pilnveidotas, ievērojot tirgus un Bankas pamatdarbības attīstību. Šīs politikas nosaka principus pēc kuriem Banka nosaka: vispārējās nostādnes, pēc kurām Banka vadās savā darbībā, lai samazinātu visa veida riskus, kas varētu novest pie zaudējumiem; riska darījumu un citu risku, kādiem savā darbībā ir pakļauta Banka, klasifikāciju; vispārējo ikdienas Bankas riska darījumu kontroli un tā pārvaldīšanu. Bankas risku pārvaldīšanas politiku pamatmērķis ir aprakstīt un noteikt līdzekļu kopumu lai mazinātu varbūtību Bankai ciest zaudējumus, gadījumos kad Bankas ieguldītie vai tai pienākošies līdzekļi netiktu atmaksāti laikā un pilnā apmērā, vai arī Banka nestu cita veida zaudējumus. Bankas risku pārvaldīšanas politikas realizē Bankas Padome, Valde, Aktīvu-pasīvu pārvaldīšanas komiteja (turpmāk ALCO), Kredītkomiteja, Kredītu novērtēšanas komiteja, kā arī Bankas attiecīgās riska darījumu kontroles struktūrvienības.

Padome ir kopumā atbildīga par riska pārvaldīšanas sistēmas uzraudzību Bankā. Tā īsteno vispārēju Bankas darbības vadību, nodrošina Bankas statūtos noteikto mērķu un uzdevumu realizāciju. Kontroles īstenošanai pār riska vadības sistēmas izveidošanu Bankā Padome apstiprina iekšējas risku vadības politikas, nodrošina šādu politiku ievērošanu, efektivitātes analīzi un pilnveidošanu. Valde veic ikdienas Bankas darbības vadību, nodrošina iekšējo dokumentu, kas nosaka riska vadības procedūras un noteikumus, pilnvaru un atbildības sadalījumu starp struktūrvienībām un riska vadības ziņojumu sniegšanas kārtību, izstrādāšanu un apstiprināšanu. Valde nodrošina Bankas darbības risku identificēšanu un pārvaldīšanu. ALCO komiteja nosaka Bankas aktīvu un pasīvu struktūru; izstrādā, nosaka un kontrolē pārskata par finanšu stāvokli un iespējamo saistību un garantiju pozīciju kontrolējošus parametrus - limitus aktīvu un pasīvu pozīcijām; pēc nepieciešamības nosaka uzkrājumu apjomu nedrošiem aktīviem, izņemot komerckredītu portfeli, kura uzkrājumu apjomus nosaka bankas Kredītkomiteja; nodrošina jebkurā brīdī Bankas spēju izpildīt savas tekošās finansiālās saistības; rūpējas par Bankas ilgtermiņa likviditāti, veidojot sabalansētu aktīvu/pasīvu termiņstruktūru; rūpējas, lai tiktu nodrošinātas ar finanšu resursiem Bankas iespējamās aktivitātes; regulāri analizē, vērtē un kontrolē riskus, kas skar Banku; izstrādā un regulāri caurskata Bankas riskus ierobežojošos limitus; seko visu šo limitu ievērošanai; nosaka Bankas aktīvu/pasīvu (komerckredītu, starpbanku kredītu, vērtspapīru u.c.) portfeļus un to limitus; nosaka portfeļu pārvaldītājus un pārvaldes vadlīnijas; nosaka un vada Bankas korespondējošo attiecību politiku, veic korespondējošo banku novērtēšanu un stāvokli korespondējošos kontos.


64


RISKU KONTROLE UN VADĪŠANA (turpinājums)

(1)

Vispārīgie principi (turpinājums)

Kredītkomiteja ir atbildīga par Bankas Kredītpolitikas izstrādi, kredītportfeļa pārvaldīšanu Bankas Kredītpolitikas ietvaros; izskata jaunu aizdevumu pieteikumus un galvojumu pieprasījumus, pieņem lēmumus par aizdevuma izsniegšanas nosacījumiem un izsniedzamo aizdevumu procentu likmju robežām; sistemātiski (ne retāk kā reizi mēnesī) pārbauda kredītportfeļa kvalitāti. Kredītu novērtēšanas komiteja izstrādā noteiktās procedūras kredīta kvalitātes pasliktināšanas savlaicīgai identificēšanai, t.i., novērtēšanas un klasifikācijas galvenos kritērijus; regulāri pārskata izstrādātās procedūras un, nepieciešamības gadījumā, veic tajās izmaiņas; regulāri, bet ne retāk kā vienu reizi ceturksnī, veic Bankas kredītu kvalitātes novērtēšanu un klasifikāciju atbilstoši noteiktajai kredītriska pakāpei un pamatojoties uz izstrādātājiem novērtēšanas un klasifikācijas kritērijiem. Kontroles komiteja regulāri novērtē Bankas iekšējās kontrole sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā saskaņā ar izstrādātajiem un apstiprinātajiem plāniem, un ierosina iekšējās kontroles politikas uzlabojumus. Darbības atbilstības komiteja - ir vispārējā līmenī atbildīga par darbības atbilstības funkcijas administrēšanu un koordinēšanu. Darbības atbilstības risks ir risks, ka Bankai var rasties zaudējumi vai tai var tikt uzlikti tiesiski pienākumi, vai pret to var tikt piemērotas sankcijas, vai var pasliktināties tās reputācija, jo Banka neievēro vai pārkāpj atbilstības likumus, noteikumus un standartus. Iekšējā audita nodaļas galvenais uzdevums ir Bankas iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes neatkarīgs un objektīvs novērtējums un uzraudzība, lai palīdzētu Bankas Padomei, Valdei un struktūrvienībām efektīvāk pildīt savas funkcijas. Iekšējā audita nodaļa veic savu darbu saskaņā ar Padomē apstiprināto darbības plānu. Par katru veikto pārbaudi Iekšējā audita nodaļa sagatavo un prezentē ziņojumu Bankas vadībai par atklātajiem faktiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem, politiku un procedūru pārkāpumiem, nepietiekami identificētiem vai pārvaldītiem riskiem un iesniedz ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Risku direktors ir Bankas amatpersona, kura ir atbildīga par visaptverošas risku kontroles funkcijas veikšanu Bankā, uzrauga risku pārvaldīšanas sistēmu un koordinē visu Bankas struktūrvienību darbības, kuras saistītas ar risku pārvaldīšanu. (2)

Kapitāla pietiekamības novērtēšanas process Kapitāla pietiekamības novērtēšanas nolūkā un saskaņā ar savu kapitāla pietiekamības uzturēšanas stratēģiju Banka noteica kapitāla definīciju, kā kapitāla, rezervju un saistību elementu kopumu, kas ir brīvi pieejams Bankai ar parastiem darbības riskiem saistīto, bet vēl neidentificēto iespējamo zaudējumu segšanai. Kapitāla pietiekamības novērtējumā Banka izmanto „Pirmais pīlārs+” pieeju. Par pamatu ņemot regulējošās minimālās kapitāla prasības, kas ir noteiktas 8% apmērā no riska darījumu riska svērto vērtību kopsummas, un iekļaujot sekojošus riskus un vērtējuma metodes: kredītriska kapitāla prasībai - standartizēto pieeju; tirgus risku kapitāla prasībai - standartizēto pieeju; operacionālā riska kapitāla prasībai - pamatrādītāju pieeju. Iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa ietvaros Banka: izvērtē, vai aprēķinātās regulējošās minimālā kapitāla prasības kredītriskam, operacionālajam riskam un tirgus riskiem ir pietiekamas un Bankas darbībai atbilstošas; izvērtē riskus, kuriem nav noteiktas regulējošās minimālās kapitāla prasības un aprēķina būtisko risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru; nosaka kapitāla rezervi; nosaka kopējā risku segšanai nepieciešamā iekšējā kapitāla apmēru; nosaka iekšējo nepieciešamā kapitāla agrīnas brīdināšanas līmeni, kuru sasniedzot tiek iedarbināts pasākumu plāns kapitāla pietiekamības uzturēšanai.


65



(2)

Kapitāla pietiekamības novērtēšanas process (turpinājums) Iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa mērķis ir nodrošināt, ka Bankas kapitāls apmēra, elementu un to īpatsvara ziņā ir pietiekams Bankas pašreizējai un plānotājai darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai. Bankas veiktā iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas rezultātā iekšējā kapitāla pietiekamības rādītājs no 01.01.2013. līdz 30.09.2013.g. bija noteikts līmenī ne mazāk kā 13.66% (2012: 12.3%). No 2013.gada 01.oktobra Finanšu un kapitāla tirgus komisija noteica Bankai kapitāla pietiekamības rādītāju 12.1%. Bankas iekšējā kapitāla pietiekamības rādītājs sākot ar 01.10.2013.g. noteikts līmenī ne mazāk kā 12.76%. Nepieciešamie kapitāla pietiekamības līmeņi 2013. gadā tika sasniegti. 2013.gadā veiktā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa ietvaros Banka ir identificējusi sekojošus darbībai piemītošus būtiskus riskus: kredītrisks; likviditātes risks; valsts risks;; operacionālais risks; koncentrācijas risks; reputācijas risks; noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks (AML); stratēģijas un biznesa risks. Kapitāla pietiekamības nodrošināšanai Banka paredz sekojošos kapitāla palielināšanas avotus: pamatkapitāla palielināšana ar akciju emisijas palīdzību; subordinētā kapitāla piesaiste; darbības attīstības rezervju veidošana no bankas peļņas; iepriekšējā darbības gada nesadalītā peļņa; tekošā gada auditētā peļņa (saņemot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju). Bankā ir izstrādāts "Iekšējā kapitāla pietiekamības uzturēšanas plāns", kurš iekļauj detalizētus pasākumus kapitāla pietiekamības uzturēšanai ārkārtas gadījumos (kad iestājās kapitāla pietiekamības rādītāja samazināšanas draudi zem noteiktā kapitāla pietiekamības agrīnas brīdināšanas rādītāja). Papildus iepriekš aprakstītajiem kapitāla palielināšanas avotiem plāns paredz: aktīvu kvalitātes uzlabošanu; aktīvu restrukturizāciju ar mērķi samazināt augsto risku grupu aktīvu īpatsvaru ; trešā līmeņa kapitāla elementu izmantošanu (saņemot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju). Bankas vadība nodrošina ikdienas kapitāla pietiekamības uzraudzību. Attiecīgās struktūrvienības regulāri sniedz informāciju ALCO komitejai un Valdei par iekšējā kapitāla pietiekamības līmeņa un minimālo regulējošo prasību ievērošanu, kā arī kapitāla pietiekamības scenāriju analīzi. Valde vismaz vienu reizi gadā sniedz ziņojumu Padomei par kapitāla stāvokli. Pārskata perioda faktiskā rādītāja analīze tiek sniegta zemāk tabulā:

31. decembrī Vidējais par periodu Augstākais līmenis Zemākais līmenis (3)

2013

2012

% 17.54 15.46 17.54 13.77

% 16.22 12.44 16.22 10.13

Kredītrisks Kredītrisks – zaudējumu rašanās risks gadījumā, ja aizņēmējs (Bankas parādnieks) nevarēs vai atteiksies izpildīt saistības pret Banku saskaņā ar līguma noteikumiem. Banka regulāri veic kredītu kvalitātes novērtēšanas procesu, kas ļauj savlaicīgi identificēt iespējamos zaudējumus un darbības riskus kredītu kvalitātes pasliktināšanas rezultātā. Bankas un tās meitas uzņēmumu kredīti tiek regulāri uzraudzīti un novērtēti, lai ierobežotu Bankas un tās meitas uzņēmumu zaudējumu apmēru, veicot darījumus ar iekšzemes un citu valstu klientiem. Kredītu novērtēšanas principi ir aprakstīti 2. pielikuma 11. daļā.


66



(3)

Kredītrisks (turpinājums) Bankas kredītpolitika nosaka vispārējās nostādnes, pēc kurām Banka vadās, veicot kreditēšanu. Tā nosaka vispārējo kredītu un galvojumu izsniegšanas un atmaksas kārtību; riska darījumu kontroles un uzraudzības kārtību; aizņēmēju finansiālā stāvokļa analīzes pamatprincipus; kredītu un galvojumu novērtēšanas kritērijus; drošības pasākumu realizācijas kārtību iespējamo zaudējumu gadījumos. Banka kontrolē risku koncentrāciju un maksimālā apjoma ierobežojumus. Lai samazinātu kredītrisku un novērstu kredītlīdzekļu koncentrāciju Banka nosaka kredītportfeļa diversifikāciju valstu griezumā, pa nozarēm, kredītu veidiem, valūtām un nodrošinājuma veidiem, kā arī ierobežo darījumu apjomu ar vienu klientu un savstarpēji saistītu klientu grupu vai partneri. Lai nodrošinātu valsts riska pārvaldīšanas politikā noteikto limitu ievērošanu, Banka veic šo limitu ikdienas un ikmēneša kontroli. Limiti darījumu partneriem un darījumu veidiem tiek noteikti, izvērtējot valsts un darījumu partneru riskus.

(4)

Likviditātes risks Likviditātes risks - risks, ka Banka ikdienā un/vai nākotnē nespēs savlaicīgi apmierināt juridiski pamatotas prasības bez ievērojamiem zaudējumiem, kā arī nespēs pārvarēt Bankas resursu un/vai tirgus apstākļu neplānotas izmaiņas ārkārtas gadījumos, jo tās rīcībā nebūs pietiekams apjoms likvīdu aktīvu. Pamatprincipi, pēc kuriem Banka vadās, pārvaldot likviditātes risku, ir noteikti Likviditātes riska pārvadīšanas politikā un Noguldījumu un citu resursu piesaistīšanas politikā. Šajās politikās ir arī noteiktas likviditātes riska novērtēšanas un pārvaldīšanas metodes; likviditātes riska plānošanas un kontrolēšanas sistēma; agrīnas brīdināšanas rādītāji, kuri palīdz identificēt potenciālo Bankas likviditātes pozīcijas ievainojamību; iekšējie limiti aktīvu un pasīvu termiņstruktūras likviditātes neto pozīcijām, kā arī likviditātes neto pozīcijām latos, dolāros un eiro atsevišķi; termiņstruktūras novērtēšanas kārtība un biežums; iekšējie limiti finansējumu koncentrācijai; rīcība iekšējo limitu neievērošanas gadījumos, kā arī iespējamās rīcības plāns likviditātes krīzes pārvarēšanai. Par Likviditātes pārvaldīšanas politikas ievērošanu ir atbildīga Bankas Valde un ALCO komiteja. Par likviditāti ikdienā ir atbildīgs Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs un Resursu pārvaldes nodaļas vadītājs. Banka seko savas likviditātes izpildei gan īstermiņa, gan ilgtermiņa griezumā, vadoties pēc FKTK Kredītiestādes likviditātes prasību izpildes noteikumiem. Banka uztur likvīdos aktīvus saistību izpildei pietiekamā apjomā, bet ne mazāk kā 60 % no pašreizējo saistību kopsummas (likviditātes rādītājs). Faktiskais Bankas likviditātes rādītājs pārskata periodā tiek uzrādīts zemāk tabulā: 2013

2012

%

%

31. decembrī

71.95

78.44

Vidējais par periodu

72.46

69.86

Augstākais līmenis

80.22

78.44

Zemākais līmenis

65.14

65.75

Likviditātes krīzes gadījumā Banka veic virkni pasākumus ar mērķi paaugstināt likviditātes rādītājus. Šie pasākumi ietver sekojošās darbības: Bankas kredītportfeļa optimizācija, kredītportfeļa samazināšana – pārrunu veikšana ar iepriekš noteiktu klientu grupu (loyal customers), lai izzinātu iespēju kredītu pirmstermiņa dzēšanai; neizmantoto kredītlīniju monitorings – visas ilgstoši neizmantotās kredītlīnijas tiek izskatītas kā potenciāli samazināmas; kredītportfeļa daļas pārkreditēšana uz citu finanšu institūciju (kredīti rezidentiem – Latvijas kredītiestādēs, nerezidentu – klientu rezidences valstu bankās).


67



(4)

Likviditātes risks (turpinājums) Likviditātes portfeļa pārvaldīšana (esošajā tirgus situācijā par likviditātes portfeli Banka uzskata starpbanku kredītu portfeli un vērtspapīru tirdzniecības portfeļa augsti-likvīdo daļu), Starpbanku kredītu portfeļa ar termiņu līdz 1 nedēļai ieskaitot samazināšana ; Repo – darījumi; Portfeļa realizācija; Pamatlīdzekļu pārvaldīšana, pamatlīdzekļu novērtēšana ar turpmākas realizācijas mērķi; Akcionāru palīdzības piesaiste (subordinētā kapitāla summas un pamatkapitāla summas palielināšana, u.c. iespējas); Klientu bāzes ar termiņnoguldījumiem palielināšana, Termiņnoguldījumu piesaiste ar procentu likmēm, kas pārsniedz tirgus likmes (loyal customers); Subordinētā kapitāla piesaiste (loyal customers); Klientu bāzes ar noguldījumiem līdz pieprasījumam palielināšana, Jaunu klientu piesaiste ar pārstāvniecību un meitas struktūru palīdzību; Rezidentu atlikumu palielināšana (TKB pārrunas ar klientiem). Papildus finansējuma piesaiste, Apstiprinātu kredītlīniju saņemšana no sadarbības partneriem; Dažādu kredītu saņemšana no bankām, t.sk., sindicēto, klubu utt.; Hipotekāro ķīlu zīmju, citu ilgtermiņa un vidējā termiņa finanšu instrumentu emisija; Finansēšanas iespēju pret nodrošinājumu (kredītu portfelis) apzināšana (Latvijas Bankā, starptautiskās organizācijās un vietējās finanšu institūcijās). Komunikāciju pasākumu plāna īstenošana, Informācijas apkopošana par krīzes situāciju; Bankas pozīcijas formulēšana un galveno ziņu sagatavošana katrai informācijas saņēmēju grupai (Bankas darbinieki un pārstāvji; Bankas akcionāri; Bankas klienti, t.sk. noguldītāji un aizņēmēji; Bankas darbību uzraugošas iestādes; visa sabiedrība, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji); Datu apkopošana, kas apliecina Bankas stabilitāti un spēju pārvārēt pagaidu grūtības; Ziņojumu formulēšana un izplatīšana Bankas darbiniekiem, klientiem un medijiem; Padziļinātā mediju monitoringa un citu publisko telpu izpētes nodrošināšana, monitoringa rezultātu analīze. Ar mērķi novērtēt likviditātes pozīcijas potenciālo ievainojamību Banka regulāri veic likviditātes stresa testēšanu un scenāriju analīzi. To ietvaros Banka veic likviditātes krīzes pārvarēšanas plāna efektivitātes novērtēšanu. Pēc analīzes rezultātiem Banka pilnveido plānu atbilstoši pārmaiņām Bankas darbībā un ārējos apstākļos, kas ietekmē Bankas darbību.

(5)

Tirgus risks Tirgus risks – iespēja ciest zaudējumus pārskata par finanšu stāvokli un iespējamo saistību un garantiju pārvērtēšanas dēļ, kas saistīta ar finanšu instrumentu, t.sk. atvasināto instrumentu, tirgus cenas izmaiņām, kuras notiek valūtas kursu, procentu likmju izmaiņu u.c. faktoru ietekmē. Ar ārvalstu valūtas kursu risku tiek saprasta iespēja ciest zaudējumus no ārvalstu valūtā denominēto finanšu stāvokli un iespējamo saistību un garantiju pārvērtēšanas, mainoties valūtas kursiem. Bankas ārvalstu valūtas riska pārvaldīšanas politika nosaka vispārējās nostādnes, pēc kurām Banka vadās, veidojot un nosakot savu aktīvu un pasīvu struktūru valūtu griezumā; vispārējo ikdienas Bankas ārvalstu valūtas riska kontroli un vadību; Bankas aizsardzības mehānismu pret iespējamiem valūtas riskiem. Ārvalstu valūtas riska kontroles nodrošināšanai, Banka nosaka limitus valūtas riskam, kādam tā var tikt pakļauta un seko līdz Bankas aktīvu sabalansētībai ar pasīviem attiecīgās valūtās (t.i., Bankai uztur pēc iespējas minimālas valūtu pozīcijas, kā arī kopējo pozīciju). Valūtas riska kontrolei Banka nosaka katras ārvalstu valūtas un kopējās atklātās pozīcijas lieluma ierobežojumus un to attiecību pret Bankas pašu kapitālu, kā arī dažāda veida limitus. Saskaņā ar “Kredītiestāžu likumu”, kredītiestādes kopējā ārvalstu valūtas atklātā pozīcija nedrīkst pārsniegt 20% no pašu kapitāla.


68



(5)

Tirgus risks (turpinājums) Bankas kopējā atklātās pozīcijas ārvalstu valūtā radītāja analīze tiek sniegta zemāk tabulā: 2013 31. decembrī Vidējais par periodu Augstākais līmenis (sliktāk) Zemākais līmenis (labāk)

2012

%

%

6.69

3.86

8.19

5.06

11.09

7.35

5.70

3.86

Procentu likmju risks raksturo tirgus likmju izmaiņu ietekmi uz Bankas finansiālo stāvokli. Ikdienā Bankas darbība ir saistīta ar procentu likmju risku, ko ietekmē ar procentu ieņēmumiem un izdevumiem saistīto aktīvu, saistību un iespējamo saistību un garantiju atmaksas termiņi vai procentu likmju pārskatīšanas datumi. Bankas procentu likmju risku pārvaldīšanas politika nosaka: procentu likmju riska mērīšanas metodoloģiju, kas aptver Bankas būtiskos procentu likmju riska avotus un ļauj novērtēt procentu likmju izmaiņu ietekmi uz Bankas ienākumiem un tās ekonomisko vērtību; procentu likmju riska iekšējos limitus un rīcību iekšējo limitu neievērošanas gadījumā; stresa testēšanas veikšanas biežumu un kartību, kas ietver iespējamo notikumu attīstības scenāriju pieņēmumus; apstākļus, kādos Bankai var rasties būtiski zaudējumi procentu likmju riska dēļ un iespējamo rīcības plānu. Procentu likmju riska lieluma mērīšanai Banka izmanto starpības analīzes metodi. Šī metode nosaka procentu riska neto pozīciju kā starpību starp aktīviem, saistībām un iespējamām saistībām un garantijām, kuras ir jūtīgas pret procentu likmēm atbilstoši to atlikušajiem dzēšanas termiņiem. Procentu likmju riska lielumu Banka novērtē, aprēķinot procentu riska neto pozīciju, procentu riska kopējo pozīciju un ietekmi uz tīro gada procentu ienākumu, procentu likmēm paralēli (neatkarīgi no sākotnēja termiņa) palielinoties par 1 procentu (jeb 100 bāzes punktiem). Tirdzniecības portfeļa politikā ir noteikti principi, kādus banka pielieto, veicot investīcijas darbību. Politika nosaka tirdzniecības portfeļa pozīciju iegādes nosacījumus, to uzskaites un novērtēšanas pamatprincipus. Tirdzniecības portfeļa politikas izpilde paredz tajā iekļauto aktīvu ikdienas novērtēšanu. Tādējādi, tas ļauj paaugstināt Bankas īstermiņa ieguldījumu efektīvāku izmantošanu. Bez tā bankas Tirdzniecības portfeļa politika nosaka dažāda veida tirgus riska limitus un to kontroles mehānismu. (6)

Operacionālais risks Operacionālais risks - iespēja ciest zaudējumus prasībām neatbilstošu vai nepilnīgu iekšējo procesu norises, cilvēku un sistēmu darbības vai arī ārējo apstākļu ietekmes dēļ, ieskaitot juridisko risku, bet neieskaitot stratēģisko un reputācijas risku. Bankas operacionālā riska pārvaldīšanas politika nosaka operacionālā riska pārvaldīšanas mērķus; iekšējai lietošanai noteiktu tās darbībai un pieredzei atbilstošu operacionālā riska definīciju; operacionālā riska pārvaldīšanas būtiskākos procesus un prioritātes operacionālā riska pārvaldīšanā; lietotās pieejas operacionālā riska identificēšanai, novērtēšanai, pārraudzībai, kontrolei un metodes operacionālā riska mazināšanai; darbības nepārtrauktības nodrošināšanas pamatprincipus, kas ietver Bankas izvēlēto pieeju rīcībai ārkārtējos apstākļos. Banka nodrošina visiem tās būtiskajiem produktiem, darbības veidiem, procesiem un sistēmām piemītošā operacionālā riska un operacionālo zaudējumu regulāru pārraudzību, lai savlaicīgi atklātu un novērstu neatbilstības operacionālā riska pārvaldīšanas politikā un procedūrās un, tādējādi, būtiski samazinātu iespējamo operacionālo zaudējumu rašanās biežumu vai to apmēru. Operacionālā riska mazināšanai Banka lieto šādas metodes: ieguldījumu veikšana atbilstošās datu apstrādes un informācijas drošības tehnoloģijās; ieguldījumu veikšana kadru sagatavošanā un kvalifikācijas paaugstināšanā; ārpakalpojumu saņemšana, ja to sniedzējiem ir lielāka pieredze vai iespējas pārvaldīt ar Bankas atsevišķu darbības veidu nodrošināšanu saistītu operacionālo risku; apdrošināšana (nepieciešamības gadījumos) – sekojot, lai tās lietošana operacionālā riska mazināšanai neradītu citu riska veidu (juridisko risku vai darījumu partnera risku); darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plāna izstrāde.


69



(7)

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēma Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēma ir dokumentu un darbību kopums, kuru ievērojot un regulāri pilnveidojot, Banka nodrošina stingru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska pārvaldīšanu. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas ietvaros Bankā ir noteikta klientu (patieso labuma guvēju), neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identificēšanas, kontroles un ziņojumu sniegšanas kārtība, ir izstrādāta uz risku balstīta pieeja klientu izpētei, akceptēšanai un klientu veikto darījumu uzraudzībai, regulāri tiek veikta darbinieku apmācība, lai nodrošinātu tiem nepieciešamās zināšanas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jautājumos un šo zināšanu praktisko pielietojumu bankas iekšējās kontroles sistēmas dokumentos paredzēto darbību izpildē. Lai nodrošinātu, ka Bankas darbības atbilstība noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumdošanai un labākajai starptautiskajai praksei ir pietiekama, Bankas iekšējā audita nodaļa regulāri izvērtē iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti. Banka pastāvīgi pilnveido savu iekšējās kontroles sistēmu, Bankā katru gadu tiek izstrādāts un apstiprināts pasākumu plāns, lai uzlabotu iekšējās kontroles sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā. Šī plāna ietvaros Banka pilnveido arī savu tehnisko nodrošinājumu un veic darbinieku apmācību un zināšanu pārbaudi. Bankas darbinieki regulāri papildina savas zināšanas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jautājumos, piedaloties dažādās apmācībās, semināros un konferencēs, gan Latvijā, gan ārzemēs. 2013.gada beigās Banka, ņemot vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas viedokli, uzsāka reorganizāciju, apvienojot Kontroles nodaļu un Klientu maksājumu monitoringa nodaļu. Tika izveidota Klientu darbības atbilstības pārvalde, kuras sastāvā ir divas nodaļas klientu akceptēšanas nodaļa un Klientu darbības uzraudzības nodaļa. Reorganizācijas mērķis ir vēl vairāk uzlabot klientu-nerezidentu akceptēšanas un uzraudzības procesu, izveidot kopīgu bankas struktūru, kura ir no biznesa neatkarīga struktūrvienība un atbildīga par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas kontroli.


70



(8)

Citi Bankas darbībai piemītošie būtiskie riski Valsts risks ir risks, ka Bankas partneris/klients, kurš ir citas valsts rezidents nespēs veikt savas saistības pret Banku attiecīgās valsts ekonomisko, sociālo un politisko apstākļu ietekmes rezultātā uz šīs valsts rezidentu. Šīs risks tiek pārvaldīts atbilstoši Bankas Valsts riska pārvaldīšanas politikai, kurā tiek noteikta riska klasifikācija, limitu un riska kontroles mehānismi. Koncentrācijas risks - jebkurš riska darījums vai riska darījumu grupa, kuru dēļ Bankai varētu rasties tādi zaudējumi, kas var apdraudēt Bankas maksātspēju vai spēju turpināt darbību. Koncentrācijas risks rodas no liela apmēra riska darījumiem ar klientiem vai savstarpēji saistītu klientu grupām vai riska darījumiem ar klientiem, kuru kredītspēju nosaka viens kopīgs riska faktors (piemēram, tautsaimniecības nozare, ģeogrāfiskais reģions, valūta un tml.). Koncentrācijas riska ierobežošanas un minimizēšanas nolūkos ALCO komiteja ir izstrādājusi vairākus koncentrācijas limitus (piemērām, aktīvu koncentrāciju valstu griezumā, korkontu koncentrāciju utt.). Koncentrācijas riska pārvaldīšanas sistēmu nosaka attiecīgu risku pārvaldīšanas politikas. Reputācijas risks - risks, ka Bankas klientiem, darījumu partneriem, akcionāriem, uzraudzības iestādēm un citām Bankas darbībā ieinteresētām personām var izveidoties negatīvs viedoklis par Banku un tas var negatīvi ietekmēt Bankas spēju uzturēt esošās vai izveidot jaunas darījumu attiecības ar tās klientiem un citiem darījumu partneriem. Reputācijas riska pārvaldīšanu reglamentē Bankas reputācijas riska vadības politika. Stratēģijas un biznesa risks - risks, ka izmaiņas biznesa vidē un Bankas nespēja savlaicīgi reaģēt uz šīm izmaiņām vai nepiemērota vai nepareizi izvēlēta Bankas attīstības stratēģija, vai Bankas nespēja nodrošināt nepieciešamos resursus stratēģijas ieviešanai var negatīvi ietekmēt Bankas peļņu, kapitāla apmēru un likviditāti. Riska pārvaldīšanas pamatprincips – regulāras kontroles veikšana par Bankas darbības atbilstību stratēģijai (ilgtermiņā) un budžeta plāniem (īstermiņa), noviržu analīze un savlaicīgu vadības lēmumu pieņemšana.


71


KREDĪTRISKS

Ņemot vērā viena no Bankas meitas uzņēmuma darbību finanšu līzinga un aizdevumu izsniegšanas jomā, Bankas vadība konsolidēti pārvalda finanšu aktīvu kredītkvalitāti. Tāpēc pēc Bankas vadības domām informācijas uzrādīšana turpmākajās tabulās tikai par Grupu ir daudz uzskatāmākā un sniedz reālāko informāciju par kredītkvalitāti. (1) Maksimālā pakļautība kredītriskam pēc finanšu aktīvu veidiem Grupa 2013 AKTĪVI Prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku Prasības pret kredītiestādēm ar pieprasījuma termiņu līdz 3 mēnešiem Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi Prasības pret kredītiestādēm ar pieprasījuma termiņu virs 3 mēnešiem Kredīti Pārējie aktīvi KOPĀ AKTĪVI IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS UN GARANTIJAS Iespējamās saistības Saistības pret klientiem KOPĀ IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS UN GARANTIJAS

2012

Banka 2013

2012

61 457

70 465

61 457

70 465

89 402

71 007

89 388

70 995

1 577 17 910

1 069 25 113

1 577 17 910

1 069 25 113

8 426

8 168

8 426

8 168

72 101 2 490

85 496 2 038

79 723 2 490

95 390 2 038

253 363

263 356

260 971

273 238

909 9 353

257 7 890

909 10 458

257 9 290

10 262

8 147

11 367

9 547

Maksimālā pakļautība kredītriskam atspoguļo finanšu aktīvu un iespējamo saistību un garantiju vērtību, kura pakļauta kredītriskam, un kura nav samazināta par nodrošinājuma vērtību vai citiem kredītriska mazinošiem faktoriem.


72


41

KREDĪTRISKS (turpinājums)

(2) Grupas finanšu aktīvu un iespējamo saistību un garantiju kredītkvalitātes kopsavilkuma analīze Aktīvi, kuru termiņš nav kavēts un vērtība nav samazinājusies

61 457

Prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku Prasības pret kredītiestādēm ar pieprasījuma termiņu līdz 3 mēnešiem Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi Prasības pret kredītiestādēm ar pieprasījuma termiņu virs 3 mēnešiem Kredīti 1 Pārējie aktīvi

2013 -

Aktīvi, kuru vērtība ir samazinājusies

Kopā

-

61 457

89 402

-

-

89 402

1 577 17 910

-

-

1 577 17 910

8 426

-

-

8 426

56 095 2 490

7 541 -

8 465 -

72 101 2 490

237 357

7 541

8 465

253 363

909 9 353

-

-

909 9 353

KOPĀ IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS UN GARANTIJAS

10 262

-

-

10 262

Prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku Prasības pret kredītiestādēm ar pieprasījuma termiņu līdz 3 mēnešiem Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi Prasības pret kredītiestādēm ar pieprasījuma termiņu virs 3 mēnešiem Kredīti 1 Pārējie aktīvi

70 465

-

70 465

KOPĀ AKTĪVI Iespējamās saistības Saistības pret klientiem

2012 -

71 007

-

-

71 007

1 069 25 113

-

-

1 069 25 113

8 168

-

-

8 168

60 399 1 838

10 322 200

14 775 -

85 496 2 038

238 059

10 522

14 775

263 356

Iespējamās saistības Saistības pret klientiem

257 7 890

-

-

257 7 890


8 147

-

-

8 147

KOPĀ AKTĪVI

1

Aktīvi, kuru termiņš ir kavēts, bet vērtība nav samazinājusies

Kredītu novērtēšanas kritēriji ir aprakstīti pielikumā 21, (2) un 2, (7).


73


41


(3) Grupas finanšu aktīvu, kuru termiņš nav kavēts un vērtība nav samazinājusies (41, (2).Pielikums), analīze pēc to kredītkvalitātes vērtēšanas metodēm Pēc klasifikācijas grupām

Prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku Prasības pret kredītiestādēm ar pieprasījuma termiņu līdz 3 mēnešiem Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi Prasības pret kredītiestādēm ar pieprasījuma termiņu virs 3 mēnešiem Kredīti 1 Pārējie aktīvi KOPĀ AKTĪVI Iespējamās saistības Saistības pret klientiem KOPĀ IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS UN GARANTIJAS

Pēc reitingiem

Citādi

Kopā

-

2013 61 457

-

61 457

-

89 402

-

89 402

-

1 577 17 910

-

1 577 17 910

-

8 426

-

8 426

56 095 -

2 007

483

56 095 2 490

56 095

180 779

483

237 357

909 9 353

-

-

909 9 353

10 262

-

-

10 262

-

2012 70 465

-

70 465

-

71 007

-

71 007

-

1 069 25 113

-

1 069 25 113

-

8 168

-

8 168

60 399 -

1 707

131

60 399 1 838

60 399

177 529

131

238 059

Iespējamās saistības Saistības pret klientiem

257 7 890

-

-

257 7 890


8 147

-

-

8 147

Prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku Prasības pret kredītiestādēm ar pieprasījuma termiņu līdz 3 mēnešiem Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi Prasības pret kredītiestādēm ar pieprasījuma termiņu virs 3 mēnešiem Kredīti 1 Pārējie aktīvi KOPĀ AKTĪVI

1 Kredītos, kas tiek vērtēti pēc klasifikācijas grupām, ir iekļauti kredīti, kas klasificēti kā standarta. Standarta kredīti ir kredīti, kuri neapšaubāmi tiks samaksāti, t.i. nav gaidāmas problēmas ar parāda samaksu, jo pašreizējā un prognozējamā naudas plūsma ir pietiekama, lai samaksātu parādu.


74


41


(4) Grupas finanšu aktīvu, kuru kredītkvalitāte tiek vērtēta pēc kredītreitingiem (41,(3).Pielikums), analīze 1 klase

2 klase

3 klase

4 klase

5 klase

Nav reitinga

6 klase

Kopā

2013 Prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku Prasības pret kredītiestādēm ar pieprasījuma termiņu līdz 3 mēnešiem Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi Prasības pret kredītiestādēm ar pieprasījuma termiņu virs 3 mēnešiem Pārējie aktīvi Kopā aktīvi

-

61 457

-

-

-

-

-

61 457

39 825

36 981

592

749

-

-

11 255

89 402

-

367

548

311

311

-

40

1 577

7 722

-

9 837

-

-

-

351

17 910

-

-

-

-

-

9

8 417

8 426

-

33

-

611

-

-

1 363

2 007

47 547

98 838

10 977

1 671

311

9

21 426

180 779

2012 Prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku Prasības pret kredītiestādēm ar pieprasījuma termiņu līdz 3 mēnešiem Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi Prasības pret kredītiestādēm ar pieprasījuma termiņu virs 3 mēnešiem Pārējie aktīvi Kopā aktīvi

-

-

70 465

-

-

-

-

70 465

36 683

9 294

605

16 495

380

-

7 550

71 007

-

-

165

-

-

-

904

1 069

14 497

-

10 267

-

-

-

349

25 113

-

2 108

-

-

-

219

5 841

8 168

-

21

-

711

-

-

975

1 707

51 180

11 423

81 502

17 206

380

219

15 619

177 529

Reitingu kopsavilkuma tabula Kvalitātes pakāpe 1 klase 2 klase 3 klase 4 klase 5 klase 6 klase

Moody’s Investors Service Ltd Ilgtermiņa Īstermiņa reitingi reitingi Aaa līdz Aa3 P-1 A1 līdz A3 P-2 Baa1 līdz Baa3 P-3 Ba1 līdz Ba3 NP B1 līdz B3 Caa1 un zemāki


FitchRatings Ilgtermiņa Īstermiņa reitingi reitingi AAA līdz AAF-1+, F-1 A+ līdz AF-2 BBB+ līdz BBBF-3 BB+ līdz BBZemāki par F3 B+ līdz BCCC+ un zemāki

Standard&Poor’s Ratings Services Ilgtermiņa Īstermiņa reitingi reitingi AAA līdz AAA-1+, A-1 A+ līdz AA-2 BBB+ līdz BBBA-3 BB+ līdz BBB-1, B-2, B-3, C B+ līdz BCCC+ un zemāki

75



(5) Grupas finanšu aktīvu, kuru termiņš ir kavēts, bet vērtība nav samazinājusies, (41,(2).Pielikums) Līdz 1 mēnesim

No 1 līdz 3 mēnešiem

vecuma


analīze

pēc

No 6 mēnešiem līdz 1 gadam

kavējuma

No 1 gada

termiņiem

Kopā

Privātās nefinanšu sabiedrības Mājsaimniecības Kopā aktīvi Nodrošinājuma vērtība

1 817 227 2 044 2 782

1 650 72 1 722 2 435

2013 1 263 415 1 678 1 921

307 307 297

1 106 684 1 790 3 499

6 143 1 398 7 541 10 934

Privātās nefinanšu sabiedrības Mājsaimniecības Kopā aktīvi Nodrošinājuma vērtība

2 594 358 2 952 2 999

3 309 302 3 611 6 688

2012 2 284 18 2 302 3 511

13 41 54 169

753 850 1 603 4 724

8 953 1 569 10 522 18 091

(6) Grupas finanšu aktīvu, kuru vērtība ir samazinājusies (41,(2).Pielikums), vecuma analīze pēc kavējuma termiņiem (novērtēti individuāli) Bez kavējumiem Privātās nefinanšu sabiedrības Mājsaimniecības Kopā aktīvi Uzkrājumi kredītiem Kopā neto aktīvi Nodrošinājuma vērtība



No 6 mēnešiem līdz 1 gadam No 1 gada

Kopā

9 420

-

108 108

2013 2 135 2 135

2 681 88 2 769

2 895 5 966 8 861

16 695 6 598 23 293

(4 397)

-

(4)

(1 352)

(2 176)

(6 899)

(14 828)

8 984 436

5 023 6 251

Privātās nefinanšu sabiedrības Mājsaimniecības Kopā aktīvi

11 636 220

Uzkrājumi kredītiem Kopā neto aktīvi Nodrošinājuma vērtība

Līdz 1 mēnesim

-

104 138

783 497

593 1 478

1 962 2 557

8 465 10 931

2012

11 856

-

84 11 95

-

342 252 594

8 414 7 041 15 455

20 476 7 524 28 000

(3 585)

-

(89)

-

(411)

(9 140)

(13 225)

8 271 12 813

-

6 -

-

-

(7) Pārskatītu kredītu, kuru termiņš citādi būtu kavēts un/vai vērtība samazinājusies, analīze 2013

183 183

6 315 7 968

14 775 20 964

2012

Privātās nefinanšu sabiedrības

6 128

10 504

Mājsaimniecības

2 337

4 271

Kopā aktīvi

8 465

14 775


76


LIKVIDITĀTES RISKS

(1) Bankas aktīvu, saistību un iespējamo saistību un garantiju termiņstruktūras analīze Zemāk tabulā ir apkopota Bankas likviditātes analīze. Grupas likviditātes analīze būtiski neatšķiras no Bankas likviditātes analīzes.

2013. gada 31. decembrī AKTĪVI Kase un prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku Prasības pret kredītiestādēm ar pieprasījuma termiņu līdz 3 mēnešiem Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi Prasības pret kredītiestādēm ar pieprasījuma termiņu virs 3 mēnešiem Kredīti Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi Citi ilgtermiņa aktīvi Pamatlīdzekļi Nemateriālie aktīvi Ieguldījumi radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā Atliktā nodokļa aktīvi Pārējie aktīvi Kopā aktīvi SAISTĪBAS Saistības pret kredītiestādēm Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības Noguldījumi Uzkrātie izdevumi un nākamo periodu ienākumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības Pakārtotās saistības Pārējās saistības Kopā saistības


No 6 No 1 No 3 mēnešiem Līdz 1 līdz 3 līdz 6 līdz 1 mēnesim mēnešiem mēnešiem gadam 62 498

-

88 849 12 333

Pēc atlikušajiem atmaksas termiņiem

No 1 gada līdz 5 gadiem

5 gadi un vairāk

Citi

Kopā

-

-

-

62 498

-

-

539

-

-

-

-

-

89 388

10 321

46 5 304

11 787

773 134

736 -

31

1 577 17 910

17

1 626

6 758

25

-

-

-

8 426

2 290

11 962

2 743

22 867

28 291

11 570

-

79 723

162

-

3

5

-

-

-

170

-

-

-

-

-

-

2 749 7 664 219

2 749 7 664 219

-

-

-

-

-

-

10 853

10 853

2 490

-

-

-

-

-

283 7 791

283 10 281

156 651

14 458

14 854

34 684

29 198

12 306

29 590

291 741

3 856

-

-

82

-

-

-

3 938

-

-

-

-

-

-

-

-

209 937

4 540

3 785

14 958

2 558

-

-

235 778

670

-

-

-

-

-

-

670

68 2 049

-

10 6 -

53 -

9 428 -

1 406 -

-

10 10 961 2 049

216 580

4 540

3 801

15 093

11 986

1 406

-

253 406

77


42

LIKVIDITĀTES RISKS (turpinājums)

(1) Bankas aktīvu, saistību un iespējamo saistību un garantiju termiņstruktūras analīze (turpinājums)


No 6 No 1 No 3 mēnešiem Līdz 1 līdz 3 līdz 6 līdz 1 mēnesim mēnešiem mēnešiem gadam

Pēc atlikušajiem atmaksas termiņiem No 1 gada līdz 5 gadiem

5 gadi un vairāk

Citi

Kopā

2 106

1 815

-

5 763

IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS UN GARANTIJAS Iespējamās saistības t.sk. nodrošinātas ar bankā izvietotu noguldījumu* Saistības pret klientiem t.sk. nodrošinātas ar bankā izvietotu noguldījumu * Kopā iespējamās saistības un

garantijas

Likviditātes neto pozīcija 2013. gada 31. decembrī

509

121 -

10 458

423 28

8

246

789 -

-

-

-

3 -

-

-

-

-

-

31 10 466

-

246

10 967

129

423

789

2 106

1 815

-

16 229

(70 650)

9 817

10 630

18 802

15 109

9 085

29 590

22 383

* Saskaņā ar Likviditātes prasību izpildes noteikumiem iespējamās saistības un garantijas, kas nodrošinātas ar Bankā izvietotu noguldījumu, nav jāiekļauj neto pozīcijas aprēķinā. Iespējamās saistības un garantijas, kuru izpildes termiņš var iestāties līdz līgumu termiņa beigām tiek uzrādīti termiņa grupā “Līdz 1 mēnesim”. Tirdzniecības nolūkā turētie un pārdošanai pieejamie parāda vērtspapīri termiņstruktūrā ir uzrādīti atbilstoši attiecīgā vērtspapīra atlikušām dzēšanas termiņam. Aktīvi, kuru atmaksas vai pārdošanas termiņš nav noteikts, tiek uzskatīti par beztermiņa ieguldījumiem un ir uzrādīti termiņa grupā “Citi”. Saistības ar nenoteiktu izpildes termiņu un pienākumu tās izpildīt pēc pieprasījuma tiek uzrādīti termiņa grupā “Līdz 1 mēnesim”.


78


42


(1) Bankas aktīvu, saistību un iespējamo saistību un garantiju termiņstruktūras analīze (turpinājums) Pēc atlikušajiem atmaksas termiņiem 2012. gada 31. decembrī AKTĪVI Kase un prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku Prasības pret kredītiestādēm ar pieprasījuma termiņu līdz 3 mēnešiem Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi Prasības pret kredītiestādēm ar pieprasījuma termiņu virs 3 mēnešiem Kredīti Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi Citi ilgtermiņa aktīvi Pamatlīdzekļi Nemateriālie aktīvi Ieguldījumi radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā Atliktā nodokļa aktīvi Pārējie aktīvi Kopā aktīvi SAISTĪBAS Saistības pret kredītiestādēm Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības Noguldījumi Uzkrātie izdevumi un nākamo periodu ienākumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības Pakārtotās saistības Pārējās saistības Kopā saistības



No 1 gada līdz 5 gadiem

5 gadi un vairāk

Citi

Kopā

71 690

-

-

-

-

-

-

71 690

67 800

3 195

-

-

-

-

-

70 995

51 8 966

1 588

6 536

5 646

161 2 214

132

857 31

1 069 25 113

2 145

3 223

2 710

90

-

-

-

8 168

5 093

7 919

13 526

28 930

26 202

13 720

-

95 390

-

-

3

4

143

-

-

150

-

-

-

-

-

-

2 619 7 991 231

2 619 7 991 231

-

-

-

-

-

-

10 853

10 853

2 038

-

-

-

-

-

603 5 050

603 7 088

157 783

15 925

22 775

34 670

28 720

13 852

28 235

301 960

2 987

-

157

137

27

-

-

3 308

2

-

-

-

-

-

-

2

197 211

4 562

14 018

20 619

12 048

-

-

248 458

1 410

-

-

-

-

-

-

1 410

66 2 568

-

1 6 2

14

7 618 -

1 406 -

-

1 9 096 2 584

204 244

4 562

14 184

20 770

19 693

1 406

-

264 859

79


42


(1) Bankas aktīvu, saistību un iespējamo saistību un garantiju termiņstruktūras analīze (turpinājums)



Pēc atlikušajiem atmaksas termiņiem No 1 gada līdz 5 gadiem

5 gadi un vairāk

Citi

Kopā

4 443

-

-

5 136

IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS UN GARANTIJAS Iespējamās saistības t.sk. nodrošinātas ar bankā izvietotu noguldījumu Saistības pret klientiem t.sk. nodrošinātas ar bankā izvietotu noguldījumu Kopā iespējamās saistības un

garantijas

Likviditātes neto pozīcija 2012. gada 31. decembrī


75

97 -

9 290

175 1

-

303

346 -

-

-

-

-

-

-

-

-

-

1 9 290

-

303

9 365

97

175

346

4 443

-

-

14 426

(55 523)

11 267

8 416

13 554

4 584

12 446

28 235

22 979

80


42


(2) Bankas saistību un iespējamo saistību un garantiju nākotnes gaidāmās naudas plūsmas analīze 1 Zemāk tabulā ir apkopota Bankas saistību nākotnes gaidāmās naudas plūsmas analīze. Grupas saistību nākotnes gaidāmās naudas plūsmas analīze būtiski neatšķiras no Bankas naudas plūsmas.


Līdz 1 mēnesim

SAISTĪBAS Ne-atvasinātās finanšu saistības Saistības pret kredītiestādēm Noguldījumi Uzkrātie izdevumi un nākamo periodu ienākumi Pakārtotās saistības Uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības Pārējās saistības Kopā ne-atvasinātās finanšu saistības Atvasinātās finanšu saistības Tagadnes līgumi (spot) Saņemamās summas Maksājamās summas Kopā atvasinātās finanšu saistības

Pēc atmaksas termiņiem

No 1 No 3 No 6 No 1 gada līdz 3 līdz 6 mēnešiem līdz 5 mēnešiem mēnešiem līdz 1 gadam gadiem

5 gadi un vairāk

Kopā

Uzskaites vērtība

3 856 209 909

4 586

3 854

83 15 151

2 620

-

3 939 236 120

3 938 235 778

670

-

-

-

-

-

670

670

104

88

203

440

11 197

1 496

13 528

10 961

-

-

10

-

-

-

10

10

1 826

-

-

-

-

-

1 826

1 826

216 365

4 674

4 067

15 674

13 817

1 496

256 093

253 183

(29 924) 30 147

-

-

-

-

-

(29 924) 30 147

(29 924) 30 147

223

-

-

-

-

-

223

223

IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS UN GARANTIJAS Iespējamās saistības Saistības pret klientiem Kopā iespējamās saistības un garantijas

509 10 458

121 8

423 -

789 -

2 106 -

1 815 -

5 763 10 466

5 763 10 466

10 967

129

423

789

2 106

1 815

16 229

16 229

Pavisam kopā 2013. gada 31. decembrī

227 555

4 803

4 490

16 463

15 923

3 311

272 545

269 635

Šīs analīzes pamatā tiek ņemta nediskontētā saistību naudas plūsma (kur tas ir iespējams aprēķināt), kurā ir iekļauti procentu maksājumi, kā arī atvasināto instrumentu naudas plūsma bruto vērtībā.

1


81


42


(2) Bankas saistību un iespējamo saistību un garantiju nākotnes gaidāmās naudas plūsmas analīze (turpinājums)


Līdz 1 mēnesim

SAISTĪBAS Ne-atvasinātās finanšu saistības Saistības pret kredītiestādēm Noguldījumi Uzkrātie izdevumi un nākamo periodu ienākumi Pakārtotās saistības Uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības Pārējās saistības Kopā ne-atvasinātās finanšu saistības

No 1 No 3 No 6 No 1 gada līdz 3 līdz 6 mēnešiem līdz 5 mēnešiem mēnešiem līdz 1 gadam gadiem

Pēc atmaksas termiņiem 5 gadi un vairāk

Kopā

Uzskaites vērtība

2 987 197 286

4 717

159 14 293

139 21 142

27 12 606

-

3 312 250 044

3 308 248 458

1 410

-

-

-

-

-

1 410

1 410

98

73

181

344

9 649

1 637

11 982

9 096

-

-

1

-

-

-

1

1

2 485

-

2

14

-

-

2 501

2 501

204 266

4 790

14 636

21 639

22 282

1 637

269 250

264 774

(4 567) 4 569

-

-

-

-

-

(4 567) 4 569

(4 567) 4 569

(29 900) 29 983 85

-

-

-

-

-

(29 900) 29 983 85

(29 900) 29 983 85

IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS UN GARANTIJAS Iespējamās saistības Saistības pret klientiem Kopā iespējamās saistības un garantijas

75 9 290

97 -

175 -

346 -

4 443 -

-

5 136 9 290

5 136 9 290

9 365

97

175

346

4 443

-

14 426

14 426

Pavisam kopā 2012. gada 31. decembrī

213 716

4 887

14 811

21 985

26 725

1 637

283 761

279 285

Atvasinātās finanšu saistības Nākotnes līgumi (forward) Saņemamās summas Maksājamās summas Tagadnes līgumi (spot) Saņemamās summas Maksājamās summas Kopā atvasinātās finanšu saistības


82


43

TIRGUS RISKS

(1) Bankas aktīvu, saistību un iespējamo saistību un garantiju sadalījums pēc valūtām Zemāk tabulā ir apkopota Bankas valūtas analīze. Grupas valūtas analīze būtiski neatšķiras no Bankas valūtas analīzes. 2013. gada 31. decembrī AKTĪVI Kase un prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku Prasības pret kredītiestādēm ar pieprasījuma termiņu līdz 3 mēnešiem Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi Prasības pret kredītiestādēm ar pieprasījuma termiņu virs 3 mēnešiem Kredīti Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi Citi ilgtermiņa aktīvi Pamatlīdzekļi Nemateriālie aktīvi Ieguldījumi radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā Atliktā nodokļa aktīvi Pārējie aktīvi Kopā aktīvi Tagadnes līgumu (spot) saņemamās summas SAISTĪBAS Saistības pret kredītiestādēm Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības Noguldījumi Uzkrātie izdevumi un nākamo periodu ienākumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības Pakārtotās saistības Pārējās saistības Kopā saistības Tagadnes līgumu (spot) maksājamās summas


LVL

USD

EUR

Pārējās

Kopā

15 666

566

46 254

12

62 498

-

75 647

9 629

4 112

89 388

40 7 637

1 300 7 722

237 2 551

-

1 577 17 910

-

8 426

-

-

8 426

2 902

30 605

46 216

-

79 723

129

27

13

1

170

2 749 7 630 190

-

34 29

-

2 749 7 664 219

17

10 836

-

-

10 853

283 7 519

2 020

173

569

283 10 281

44 762

137 149

105 136

4 694

291 741

-

56 596

14 109

18 891

89 596

6 776

3 851 154 259

86 67 698

1 7 045

3 938 235 778

571

13

83

3

670

513 291

4 464 732

10 5 984 952

74

10 10 961 2 049

8 151

163 319

74 813

7 123

253 406

-

30 151

43 341

15 844

89 336

83


43

TIRGUS RISKS (turpinājums)

(1) Bankas aktīvu, saistību un iespējamo saistību un garantiju sadalījums pēc valūtām (turpinājums) 2013. gada 31. decembrī

LVL

USD

EUR

Pārējās

Kopā

-

594

-

(554)

40

36 611 -

869 869 2.87

1 091 1 091 3.61

64 64 0.21

38 635 2 024 6.69


4 326 605

5 2 124

1 432 7 737

-

5 763 10 466


4 931

2 129

9 169

-

16 229

Tīrā nākotnes līgumu pozīcija Neto pozīcijas 2013. gada 31. decembrī: Garo/(īso) pozīciju neto summa Kopējā tīrā pozīcija % no pašu kapitāla


84


43


(1) Bankas aktīvu, saistību un iespējamo saistību un garantiju sadalījums pēc valūtām (turpinājums) 2012. gada 31. decembrī AKTĪVI Kase un prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku Prasības pret kredītiestādēm ar pieprasījuma termiņu līdz 3 mēnešiem Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi Prasības pret kredītiestādēm ar pieprasījuma termiņu virs 3 mēnešiem Kredīti Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi Citi ilgtermiņa aktīvi Pamatlīdzekļi Nemateriālie aktīvi Ieguldījumi radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā Atliktā nodokļa aktīvi Pārējie aktīvi Kopā aktīvi Tagadnes līgumu (spot) saņemamās summas SAISTĪBAS Saistības pret kredītiestādēm Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības Noguldījumi Uzkrātie izdevumi un nākamo periodu ienākumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības Pakārtotās saistības Pārējās saistības Kopā saistības Tagadnes līgumu (spot) maksājamās summas


LVL

USD

EUR

Pārējās

Kopā

17 878

575

53 222

15

71 690

33

45 398

7 584

17 980

70 995

47 7 986

1 022 14 497

2 630

-

1 069 25 113

-

6 059

2 109

-

8 168

4 857

36 489

54 044

-

95 390

102

23

25

-

150

1 619 7 940 189

-

1 000 51 42

-

2 619 7 991 231

564

10 289

-

-

10 853

603 5 093

1 863

68

64

603 7 088

46 911

116 215

120 775

18 059

301 960

3 965

73 191

14 154

15 531

106 841

2 7 498

1 540 153 418

1 762 70 222

6 17 320

3 308 2 248 458

1 328

19

60

3

1 410

685 1 920

4 380 457

1 4 031 179

28

1 9 096 2 584

11 433

159 814

76 255

17 357

264 859

2 410

26 660

61 574

16 149

106 793

85


43


(1) Bankas aktīvu, saistību un iespējamo saistību un garantiju sadalījums pēc valūtām (turpinājums) 2012. gada 31. decembrī

LVL

USD

EUR

Pārējās

Kopā

-

(3 863)

3 908

-

45

37 033 -

(931) (931) (3.29)

1 008 1 008 3.56

84 84 0.30

37 194 1 092 3.86


4 816 618

3 711

320 4 961

-

5 136 9 290


5 434

3 711

5 281

-

14 426

Tīrā nākotnes līgumu pozīcija Neto pozīcijas 2012. gada 31. decembrī: Garo/(īso) pozīciju neto summa Kopējā tīrā pozīcija % no pašu kapitāla


86



(2) Bankas valūtas riska jūtīguma analīze

Valūta

Izmaiņas procentos

USD Pārējās

+5 +5

Valūta

Izmaiņas procentos

USD Pārējās

-5 -5

2012 Ietekme uz peļņu pirms nodokļiem (50) 4

2013 Ietekme uz peļņu pirms nodokļiem 43 3

Ietekme uz pašu kapitālu 37 3

46

40

(46)

2013 Ietekme uz peļņu pirms nodokļiem (43) (3)

Ietekme uz pašu kapitālu (37) (3)

2012 Ietekme uz peļņu pirms nodokļiem 50 (4)

(46)

(40)

Izmaiņas procentos +5 +5

Izmaiņas procentos -5 -5

46

Ietekme uz pašu kapitālu (43) 3 (40)

Ietekme uz pašu kapitālu 43 (3) 40

Valūtas riska jūtīguma analīze tiek aprēķināta kā ietekme (peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem) uz tīro valūtas pozīciju. Mainoties reālajai situācijai tirgū tā ietekme var mainīties gan uz pozitīvo pusi, gan uz negatīvo pusi. (3) Bankas procentu likmju riska jūtīguma analīze

Valūta

Izmaiņas procentos

LVL USD EUR

-12.5 -25

Valūta

Izmaiņas procentos

LVL USD EUR

+12.5 +25

2012 Ietekme uz peļņu pirms nodokļiem 213 75 (79)

2013 Ietekme uz peļņu pirms nodokļiem 72 (69)

Ietekme uz pašu kapitālu 61 (49)

3

12

209

2013 Ietekme uz peļņu pirms nodokļiem (72) 69

Ietekme uz pašu kapitālu (61) 49

2012 Ietekme uz peļņu pirms nodokļiem (213) (75) 79

(3)

(12)

Izmaiņas procentos -175 -12.5 -25

Izmaiņas procentos +175 +12.5 +25

(209)

Ietekme uz pašu kapitālu 260 67 (59) 268

Ietekme uz pašu kapitālu (260) (67) 59 (268)

Banka regulāri novērtē procentu likmju risku katrā valūtā, kurā Bankas aktīvu vai pasīvu lielums pārsniedz 5 procentus no bilances kopsummas, ka arī kopumā visās valūtās. Procentu likmju jūtīguma analīze tiek aprēķināta kā ietekme (peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem) uz tīro gada procentu ienākumu. Aprēķinot procentu likmju izmaiņas ietekmi, procentu likmju atvērta pozīcija 2013. gada 31. decembrī un 2012. gada 31. decembrī tiek reizināta ar paredzamo procentu likmju izmaiņu, kas izteikta, ka bāzes punkti.


87


44

KAPITĀLA PIETIEKAMĪBAS APRĒĶINS Grupa 2013

2012

Banka 2013

2012

PAŠU KAPITĀLS

29 749

25 681

30 248

28 277

Pirmā līmeņa kapitāls

38 666

37 569

38 102

36 789

Atbilstošs kapitāls Apmaksātais pamatkapitāls Akciju emisijas uzcenojums

14 618 14 507 111

14 618 14 507 111

14 618 14 507 111

14 618 14 507 111

Atbilstošas rezerves Rezerves kapitāls un pārējās rezerves un iepriekšējo gadu revidētā nesadalītā peļņa vai zaudējumi Nekontrolējošā līdzdalība Kārtējā darbības gada revidētā peļņa vai kārtējā darbības gada revidētie (zaudējumi)

24 268

23 182

23 703

22 402

Citi pirmā līmeņa kapitālu samazinoši elementi (-)

Nemateriālie aktīvi (Pielikums 24) Otrā līmeņa kapitāls Otrā līmeņa kapitāla 2. Grupa Subordinētais kapitāls Pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla samazinājums

Tiesību aktos noteiktais specifiskais pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla samazinājums 1


19 953

18 850

22 402

20 107

3 185

3 246

-

-

1 130

1 086

1 301

2 295

(220)

(220)

(231)

(231)

(219)

(219)

(231) (231)

6 008

5 952

6 008

5 952

6 008 6 008

5 952 5 952

6 008 6 008

5 952 5 952

(14 925)

(14 925)

(17 840)

(17 840)

(13 862)

(13 862)

(14 464)

(14 464)

88


44

KAPITĀLA PIETIEKAMĪBAS APRĒĶINS (turpinājums) Grupa 2013

KAPITĀLA PRASĪBU APRĒĶINA KOPSAVILKUMS Kredītriska, darījumu partnera kredītriska, atgūstamās vērtības samazinājuma riska un neapmaksāto piegāžu riska kapitāla prasību kopsumma saskaņā ar standartizēto pieeju Centrālās valdības vai centrālās bankas Valsts institūcijas Iestādes Komercsabiedrības

Nodrošināts ar nekustamo īpašumu Kavētie riska darījumi Citi posteņi Pozīcijas, ārvalstu valūtas un preču risku kapitāla prasību kopsumma saskaņā ar standartizēto pieeju Tirgojamie parāda instrumenti Kapitāla instrumenti Ārvalstu valūta Operacionālā riska kapitāla prasība saskaņā ar pamatrādītāja pieeju KAPITĀLA PRASĪBU SEGUMS AR PAŠU KAPITĀLU (PĀRPALIKUMS (+) VAI IZTRŪKUMS (-)) KAPITĀLA PIETIEKAMĪBAS RĀDĪTĀJS (%) 1

2012

Banka 2013

2012

14 088

14 273

13 800

13 943

12 066

12 208

11 953

12 031

11 50 2 558 5 565

11 51 2 012 5 716

11 50 2 558 6 342

11 51 2 012 6 656

21 733 3 128

34 1 121 3 263

21 540 2 431

34 970 2 297

516

372

366

233

118 398

5 137 230

118 248

5 137 91

1 506

1 693

1 481

1 679

15 661

11 408

16 448

14 334

16.89

14.39

17.54

16.22

Informācija par šo samazinājumu Bankai ir sniegta 21. un 25. pielikumā.

45

NOTIKUMI PĒC BILANCES DATUMA

Līdz 2014. gada 1.janvārim Bankas funkcionālā valūta un Grupas uzskaites valūta bija Latvijas lats ("LVL"). Šie finanšu pārskati ir sagatavoti tūkstošos latu (LVL 000). 2014.gada 1.janvārī Latvijas Republika ieviesa eiro kā valsts valūtu. Pāreja no latiem uz eiro tika veikta pēc oficiālā valūtas kursa 0.702804 LVL/EUR. Šajā datumā visi Grupas un Bankas atlikumi latos tika konvertēti eiro pēc oficiālā maiņas kursa. Eiro ieviešanai nebija tiešas ietekmes uz kopējo Grupas un Bankas visaptverošo ienākumu.

*****


89

AS TRASTA KOMERCBANKA FINANŠU PĀRSKATI UN KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI, KAS SAGATAVOTI SASKAŅĀ AR ES PIEŅEMTAJIEM STARPTAUTISKAJIEM FINANŠU PĀRSKATU

Recommend Documents