LATINA PRO PALEOGRECISTY A KLAS. ARCHEOLOGY – HODINA III. SLOVESNÉ TVARY 1. A 2. KONJUGACE
První konjugace, vzor laudō, āre:
PRÉZENTNÍ KMEN Slovesný rod: AKTIVUM slovesný čas/způsob
prézens
INDIKATIV
KONJUNKTIV IMPERATIV
NOMINALIA
laudem
imper. I:
infinitiv:
2. laudās
laudēs
laudā!
laudāre
3. laudat
laudet
participium:
laudēmus
laudāns,-ntis
sg.: 1. laudō
pl.: 1. laudāmus 2. laudātis
laudētis
3. laudant
laudent
laudāte!
gerundium: laudandī
imperfekt singulár
laudābam
laudārem
imper. II:
laudandō
um
laudābās
laudārēs
laudātō!
laudandum
laudābat
laudāret
laudātō!
laudandō
laudābāmus
laudārēmus
laudābātis
laudārētis
laudātōte!
I: laudātum
laudābant
laudārent
laudantō!
II: laudātū
plurál
futurum I singulár
plurál
*
supinum:
laudābō
participium*:
laudābis
laudātūrus,-a,-
laudābit
um
laudābimus
infinitiv fut.*:
laudābitis
(mē) laudātūrum,
laudābunt
-am,-um esse
supinový kmen
1
První konjugace, vzor laudō, āre:
PRÉZENTNÍ KMEN Slovesný rod: PASIVUM slovesný čas/způsob prézens
imperfekt um
futurum I
INDIKATIV
KONJUNKTIV IMPERATIV
NOMINALIA
lauder
imper. I a II:
infinitiv:
2. laudāris
laudēris
V pasivu není,
laudārī
3. laudātur
laudētur
nahrazuje se konj.
gerundivum:
sg.: 1. laudor
prézenta.
laudandus,-a,-
pl.: 1. laudāmur
laudēmur
2. laudāminī
laudēminī
deponentní slovesa,
um ten, který
3. laudantur
laudentur
která mají tyto
má být chválen
laudārer
tvary imper. I:
infinitiv fut.*:
2. laudābāris
laudārēris
2.sg. hortāre!
(mē, … nōs …)
3. laudābātur
laudārētur
2.pl. hortāminī! laudātum īrī
sg.: 1. laudābar
pl.: 1. laudābāmur
laudārēmur
2. laudābāminī
laudārēminī
3. laudābantur
laudārentur
Výjimku tvoří
sg.: 1. laudābor 2. laudāberis 3. laudābitur pl.: 1. laudābimur 2. laudābiminī 3. laudābuntur
*
supinový kmen, viz 1. konj. aktivum
2
Druhá konjugace, vzor dēleō, ēre:
PRÉZENTNÍ KMEN Slovesný rod: AKTIVUM slovesný čas/způsob
prézens
INDIKATIV
KONJUNKTIV IMPERATIV
NOMINALIA
dēleam
imper. I:
infinitiv:
2. dēlēs
dēleās
dēlē!
dēlēre
3. dēlet
dēleat
participium:
dēleāmus
dēlēns,-ntis
sg.: 1. dēleō
pl.: 1. dēlēmus
imperfekt um
2. dēlētis
dēleātis
3. dēlent
dēleant
dēlendī imper. II:
dēlendō
2. dēlēbās
dēlērēs
dēlētō!
dēlendum
3. dēlēbat
dēlēret
dēlētō!
dēlendō supinum*:
dēlērēmus
2. dēlēbātis
dēlērētis
dēlētōte!
I: dēlētum
3. dēlēbant
dēlērent
dēlentō!
II: dēlētū
sg.: 1. dēlēbō
participium*:
2. dēlēbis
dēlētūrus,-a,-
3. dēlēbit
um
pl.: 1. dēlēbimus
*
gerundium:
dēlērem
sg.: 1. dēlēbam
pl.: 1. dēlēbāmus
futurum I
dēlēte!
infinitiv fut.*:
2. dēlēbitis
(mē) dēlētūrum,-
3. dēlēbunt
am,-um esse
supinový kmen
3
Druhá konjugace, vzor dēleō, ēre:
PRÉZENTNÍ KMEN Slovesný rod: PASIVUM slovesný čas/způsob prézens
imperfekt um
futurum I
INDIKATIV
KONJUNKTIV IMPERATIV
NOMINALIA
dēlear
imper. I a II:
infinitiv:
2. dēlēris
dēleāris
V pasivu není,
dēlērī
3. dēlētur
dēleātur
nahrazuje se konj.
gerundivum:
sg.: 1. dēleor
prézenta.
dēlendus, -a, -
pl.: 1. dēlēmur
dēleāmur
2. dēlēminī
dēleāminī
deponentní slovesa,
um ten, který
3. dēlentur
dēleantur
která mají tyto
má být chválen
dēlērer
tvary imper. I:
infinitiv fut.*:
2. dēlēbāris
dēlērēris
2.sg. miserēre!
(mē, … nōs …)
3. dēlēbātur
dēlērētur
2.pl.
dēlētum īrī
pl.: 1. dēlēbāmur
dēlērēmur
miserēminī!
2. dēlēbāminī
dēlērēminī
3. dēlēbantur
dēlērentur
sg.: 1. dēlēbar
Výjimku tvoří
sg.: 1. dēlēbor 2. dēlēberis 3. dēlēbitur pl.: 1. dēlēbimur 2. dēlēbiminī 3. dēlēbuntur
*
supinový kmen, viz 1. konj. aktivum
4
První konjugace deponentních sloves, vzor hortor, ārī:
PRÉZENTNÍ KMEN Slovesný rod: gramaticky pasivum, ovšem významem AKTIVUM slovesný čas/způsob
INDIKATIV
KONJUNKTIV IMPERATI
NOMINALIA
V prézens
imperfekt um
futurum I
sg.: 1. hortor
horter
imper. I:
infinitiv:
2. hortāris
hortēris
2.sg.
hortārī
3. hortātur
hortētur
hortāre!
part. préz.: hortāns,-ntis
pl.: 1. hortāmur
hortēmur
2. hortāminī
hortēminī
2.pl.
povzbuzuje
3. hortantur
hortentur
hortāminī!
gerundivum:
hortārer
hortandus,-a,-um
2. hortābāris
hortārēris
ten, který má být
3. hortābātur
hortārētur
povzbuzován
pl.: 1. hortābāmur
hortārēmur
gerundium:
2. hortābāminī
hortārēminī
hortandī, -ō, -um, -ō:
3. hortābantur
hortārentur
povzbuzování
sg.: 1. hortābar
sg.: 1. hortābor
infinitiv fut.:
2. hortāberis
hortātūrum, -am, -
3. hortābitur
um esse
pl.: 1. hortābimur 2. hortābiminī 3. hortābuntur
5
